Vaišnavu kalendārā svētku un svinību dienas nosaka, ņemot vērā tithi, dažreiz arī nakšatras un citus kalendāra elementus.
Zinātnieki, kas pētījuši senās Indijas Saules un Mēness kalendārus, ir nonākuši pie secinājuma, ka Mēness kalendārs ir daudz senāks.
Ir zināms, ka mēness fāzes ir nozīmīgas lauksaimniecībā. Mēness rada paisumus un bēgumus. Mēness fāzes atstāj iespaidu uz svarīgiem cilvēka dzīves aspektiem, it īpaši mentālo darbību. Tas norādīts pat atklāsmes rakstos, piemēram, Manu-samhitā (Manu likumos).
Vēdiskajā literatūrā, piemēram, Šrīmad Bhāgavatamā, ir aprakstīti daudzi notikumi, kas cieši saistīti ar vēdisko kalendāru. Nopietnam Šrīlas Prabhupādas grāmatu lasītājam noteikti būtu jāiepazīstas ar vēdiskā kalendāra principiem, lai labāk izprastu Vēdu kultūru. Ieskatam neliels citāts no Šrīmad Bhāgavatamas 7. dziedājuma 14. nodaļas.

20.–23. pants.

Tulkojums
Dēlam ir jāveic šrādhas ceremonija Makara-sankrānti dienā (kad saule sāk virzīties uz ziemeļiem) vai Kartaka-sankrānti (kad saule sāk virzīties uz dienvidiem). Šī ceremonija ir jāveic Mēša-sankrānti vai Tula-sankrānti dienā, kad ir Vjatīpāta-joga vai kad diennakts laikā iekrīt trīs Mēness tithi, Mēness vai Saules aptumsuma laikā, vai divpadsmitajā Mēness dienas laikā, kā arī kad ir Šravanas nakšatra. Šī ceremonija ir jāveic Akšaja-tritījas dienā, kas ir Kārtikas mēneša augoša mēness devītā Mēness diena. Tā pildāma ceturtajā aštakā, skaitot no ziemas sākuma vai Māghas mēneša septītajā augoša mēness dienā, kad Maghas nakšatra iekrīt pilnmēness dienā, kā arī dienās, kad mēness nav pilns, bet kuras iekrīt nakšatrās, kuru nosaukumi sakrīt ar mēnešu nosaukumiem. Šrādhas ceremoniju var veikt arī divpadsmitajā Mēness dienā, kad tā iekrīt Anurādhas, Šravanas, Utara-phalgunī, Utarāšādhas vai Utara-bhādrapadas nakšatrā. Vēl šo ceremoniju var veikt vienpadsmitajā Mēness dienā, kad ir Utara-phalgunī, Utarāšādhas vai Utara-bhādrapadas nakšatra. Visbeidzot, šo ceremoniju var veikt dienās, kurās ir paša dzimšanas zvaigzne (džanma-nakšatra) vai Šravanas nakšatra.
A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī skaidrojums
Vārds «ajana» nozīmē «ceļš» jeb «iešana». Seši mēneši, kad Saule virzās uz ziemeļiem tiek saukti par utarājanu jeb ziemeļu ceļu, bet seši mēneši, kad tā virzās uz dienvidiem, ir dakšinājana jeb dienvidu ceļš. Tas ir pieminēts Bhagavad-gītā (8.24.-25.).
Pirmo dienu, kad Saule sāk virzīties uz ziemeļiem un ieiet Mežāža zīmē, sauc par Makara-sankrānti, bet pirmo dienu, kad Saule sāk virzīties uz dienvidiem un ieiet Vēža zīmē, sauc par Karkata-sankrānti. Šajās dienās dēlam ir jāpilda šrādhas ceremonija.
Višuva jeb Višuva-sankrānti norāda uz Mēša-sankrānti jeb dienu, kad Saule ieiet Auna zīmē. Tula-sankrānti ir diena, kad Saule ieiet Svaru zīmē. Abas šīs dienas ir vienreiz gadā. Vārds «joga» norāda uz īpašām Saules un Mēness kustību attiecībām debesīs. Ir divdesmit septiņas jogas, un septiņpadsmito sauc par Vjatīpātu. Šajā dienā ir jāpilda šrādhas ceremonija. Tithi jeb Mēness diena ir Saules un Mēness garuma grādu starpība. Dažreiz tithi ilgst mazāk nekā divdesmit četras stundas. Kad tithi sākas pēc saules lēkta un beidzas pirms nākošās dienas saules lēkta, tad iepriekšējais un nākošais tithi «pieskaras» divdesmit četru stundu diennaktij starp diviem saules lēktiem. Šādu dienu sauc par traja-sparšu jeb dienu, kurā iekrīt kaut kāda daļa no trim tithi.
Šrīla Džīva Gosvāmī ar citātiem no dažādām šāstrām ir pierādījis, ka ziedojumus senčiem nedrīkst piedāvāt ēkādašī tithi dienā. Kad nelaiķa tēva gadadiena iekrīt ēkādašī dienā, šrādhas ceremonija ir jāveic nevis ēkādašī dienā, bet nākošajā dienā, dvādašī. Brahma-vaivarta purānā ir teikts:

jē kurvanti mahīpāla
šrādham čaikādaši-dinē
trajas tē narakam jānti
dātā bhoktā ča prērakah

Ja kāds veic šrādhas ceremoniju jeb ziedojumu piedāvāšanu senčiem ēkādašī tithi dienā, tad nonāk ellē gan tās veicējs, gan senči, kuri ir šrādhas saņēmēji, gan purohita jeb ģimenes priesteris, kas iesaka šo ceremoniju.

« »