Vēdisko kalendāru sauc par pančāngu. Vārds «pančānga» nozīmē, ka kalendārs sastāv no piecām daļām, tas ir, pastāv pieci laika elementi. Šie elementi ir vara (nedēļas diena), tithi (Mēness diena jeb mēness fāze), kārana (puse no tithi), nakšatra (Mēness atrašanās vieta zodiakā) un joga (vienība, ko izskaitļo no Saules un Mēness atrašanās vietas). Parastam kalendāra lietotājam nevajag zināt visus šos elementus.
Tithi
Mēness mēnesis ir laika posms, kas ilgst no viena pilna mēness līdz nākošajam pilnajam mēnesim. Mēness mēnesi var iedalīt 30 daļās, kuras sauc par Mēness dienām jeb tithi. Tithi patiesībā ir dažādas mēness fāzes. Pirmais tithi sākas pilnā mēnesī, tas ir, kad leņķis starp Sauli un Mēnesi ir 180º, un turpinās tik ilgi, līdz šis leņķis palielinās par 12º. Tad mēs varam ievērot, ka mēness vairs nav pareizi apaļš, tas ir, mēness vairs nav pilns.
Pēc tam sākas otrais tithi, un tas turpinās tik ilgi, kamēr leņķis starp Mēnesi un Sauli palielinās vēl par 12º. Tad Mēness gaišā puse ir vēl vairāk aizgriezusies no mums, un Mēness spožums ir vēl vairāk samazinājies.
Kad ir pagājuši 15 tithi, leņķis starp Mēnesi un Sauli ir palielinājies par 180º. Tad mēs nemaz neredzam Mēness gaišo pusi, un pie debesīm ir jauns mēness. Vēl pēc 15 tithi atkal ir pilns mēness. Kad ir aizritējuši 30 tithi, ir pagājis vesels Mēness mēnesis.
Laika periodu, kad mēness dilst, sauc par krišna-pakšu (tumšo pusmēnesi). Periodu, kad mēness aug, sauc par šukla-pakšu jeb gaura-pakšu (gaišo pusmēnesi). Vārdi «krišna» un «gaura» ir ļoti nozīmīgi gaudīja-vaišnavu tradīcijā.
Dažas Mēness kalendāra versijas sāk skaitīt jaunu mēnesi no nulles leņķa, tas ir, pēc jauna mēness. Šādu kalendāru sauc par mukhja-čandru. Citi kalendāri, piemēram, gaudīja-vaišnavu izmantotais, sākas ar krišna-pakšu — tieši pēc pilna mēness. Šādu kalendāru sauc par gauna-čandru.
Tithi nosaukumi ir vienkārši kārtas skaitļa vārdi (jauna mēness un pilnmēness dienas ir izņēmumi): pratipats, dvitīja, tritīja (pirmais, otrais, trešais) utt. Tithi nosaukumi ir vienādi gan krišna-pakšas (tumšā pusmēness), gan gaura-pakšas (gaišā pusmēness) dienām. Jauns mēness saucas amāvāsja, un pilns mēness ir pūrnima.
Mēness kustības ātrums attiecībā pret Sauli nav pastāvīgs lielums, tas mainās, tāpēc tithi nav vienāda garuma. Tithi var būt no 19 līdz 26 stundām. Tā kā Mēness tithi nesakrīt ar 24 stundu Saules diennakti, tithi var sākties jebkurā diennakts laikā.
Vēdu kultūras sekotāji atzīmē svētkus un svinības noteiktā tithi. Kā noteikt, kurā dienā iekrīt svinamais tithi? Galvenais likums ir tāds, ka tithi ir jāsvin tajā dienā, kuras saullēkts iekrīt šīs tithi laikā. Dažreiz tiek piemēroti arī citi likumi.
Ēkādašī tithi ir īpaši svarīgi, un ir īpaši likumi, kad ir jāievēro ēkādašī. Arī svētku svinēšanas dienas, piemēram, Šrī Krišna džanmāštamī, dažreiz nosaka pēc īpašiem likumiem.
Nakšatra
Zvaigžņu jostu pie debesīm, ko sauc par zodiaku, iedala 12 zīmēs, no kurām katra veido 30º leņķi. Ir cita sistēma, pēc kuras zodiaku iedala 27 daļās un katra veido 131/3º. Šīs daļas sauc par nakšatrām.
Mēness savā ceļā pa zodiaku šķērso visas nakšatras. Vēdiskajā kalendārā dienas nakšatra ir tā nakšatra, kurā Mēness atrodas saullēkta brīdī.
Joga
Tithi un nakšatras var viegli izprast, ja apskatām debess ķermeņu kustību. Tithi ir mēness fāze, un nakšatra ir Mēness novietojums. Taču jogu izprast ir daudz grūtāk. Jogu aprēķina šādi: saskaita Saules un Mēness garuma grādus un, ja summa pārsniedz 360, tad atņem 360, un rezultātu izdala ar 131/3. Jogu un nakšatru skaits ir vienāds – 27.