Īpaši noteikumi ēkādašī ievērošanā
Ēkādašī dienas ir nelabvēlīgas materiālai darbībai, savukārt garīga darbība šajās dienās dos lielu labumu, tāpēc bhaktas šajās dienās pilda ēkādašī vratu. Ēkādašī vrata ir zvērests ēkādašī dienā nelietot pārtikā graudus un pākšaugus vai arī neēst neko un dzert tikai ūdeni, vai arī vispār nedzert un neēst. Visizturīgākie bhaktas ēkādašī naktī neguļ, bet veic bhadžanu jeb Kunga godināšanu. Katrs bhakta atbilstoši savām spējām pats izvēlas gavēšanas veidu. Vēl ir ieteikts pēc iespējas vairāk laika veltīt garīgām darbībām, piemēram, mantras skaitīšanai, svēto rakstu lasīšanai vai sarunām par garīgām tēmām.
Pastāv dažādas tradīcijas ēkādašī ievērošanā. Saskaņā ar brāhmanisko jeb smārta tradīciju ēkādašī ir jāievēro dienā, kad tithi ir sākusies pirms saules lēkta. Vaišnavu tradīcijā ar šo principu vēl nepietiek – ēkādašī ir jābūt tīram jeb šudha, tas ir, tithi, ir jāsākas divas muhūrtas pirms saules lēkta. Šīs divas muhūrtas pirms saules lēkta sauc par brāhma-muhūrtu jeb arunodaju. Šajā kalendārā visi aprakstītie noteikumi ir ievēroti.
Ja ēkādašī tithi sākas pēc brāhma-muhūrtas un pirms saules lēkta, tad tādu ēkādašī sauc par piesārņoto jeb vidha. Šajā dienā vratu jeb gavēni ievērot nedrīkst, un tas ir jāpārnes uz nākošo dienu.
Mahādvādašī vrata
Noteiktos apstākļos gavēnis ir jāievēro nevis ēkādašī dienā (pat ja ēkādašī ir šudha jeb tīrais), bet gan nākošajā dienā. Šādu dienu sauc par mahādvādašī. Pavisam ir astoņi mahādvādašī, no kuriem četrus nosaka pēc tithi, bet četrus pēc nakšatrām.
1. Ja ēkādašī sākas pirms saules lēkta un pārklāj nākošās dienas saules lēktu, tad šādu ēkādašī sauc par vridhi jeb palielināto. Nākamo dienu sauc par Unmilini mahādvādašī, un ēkādašī vratu ir ieteikts ievērot šajā dienā.
2. Ja nākošajā dienā pēc šudha ēkādašī dvādašī tithi sākas pirms saules lēkta un dvādašī tithi pārklāj vēl vienas dienas saules lēktu, tad šādu dvādašī sauc par vridhi jeb Vjandžuli mahādvādašī. Ēkādašī vratu ievēro šajā dienā.
3. Ja dvādašī sākas pēc saules lēkta un bet beidzas vēl pirms nākošās dienas saules lēkta, tas ir, kad vienas dienas laikā (vēdiskajā kalendārā diena sākas ar saules lēktu) var atzīmēt trīs tithi, tad šādu dienu sauc par Trisparša mahādvādašī. Ēkādašī vrata ir jāievēro šajā dienā.
4. Ja jauna mēness vai pilnmēness dienas ir vridhi jeb palielinātās, tas ir, ja tās aptver divu dienu saules lēktus, tad iepriekšējo dvādašī sauc par Pakša-vardini mahādvādašī, un ēkādašī vratu ievēro šajā dienā.
5. Ja gaura dvādašī ir punarvasu nakšatrā, tad šo dienu sauc par Džaja mahādvādašī.
6. Ja gaura dvādašī ir rohinī nakšatrā, tad tā ir Džajanti mahādvādašī diena.
7. Ja gaura dvādašī ir pušjas nakšatrā, tad šo dienu sauc par Pāpanāšinī mahādvādašī.
8. Ja gaura dvādašī ir šravanas nakšatrā, tad šo dienu sauc par Vidžaja mahādvādašī.
5. 6. un 7. gadījuma gaura dvādašī tithi ir jāsākas vismaz pirms saules lēkta un jābeidzas pēc saules rieta. 8. gadījumā dvādašī ir jāsākas pirms saules lēkta, bet var beigties arī pirms saules rieta. Visos gadījumos nakšatrai ir jāsākas pirms saules lēkta un jābeidzas pēc nākošā saules lēkta.
Īpašas svētku dienas
Govardhana-pūdžu svin Dāmodaras mēneša gaura pratipata dienā. Ja pratipats sākas pēc saules lēkta un beidzas pirms nākošās dienas saules lēkta, tad šajā dienā Govardhana-pūdžu atzīmēt nedrīkst, jo tā ir piesārņota ar amāvāsjas tithi. Govardhana-pūdža ir jāatzīmē nākošajā dienā, kas ir dvitīja. Ja pratipats ir vridhi jeb palielināts, tad Govardhana-pūdža ir jāatzīmē tajā dienā, kad uzlec mēness.
Ja Ačārjas atnākšana vai aiziešana iekrīt šudha ēkādašī vai mahādvādašī dienā, tad mielasts ir jārīko nākošajā dienā.
Kungs Vāmana ieradās dvādašī dienā, tāpēc gavēnis Viņa ierašanās dienā kopā ar ēkādašī vratu ir jāievēro iepriekšējā dienā. Ēkādašī dienas vakarā vai dvādašī dienas rītā pirms gavēņa pārtraukšanas ir jāveic Kunga Vāmanas pūdža. Taču, ja šī dvādašī diena ir mahādvādašī, tad gavēnis un ēkādašī vrata tiek ievērota mahādvādašī dienā un tiek pārtraukti nākošajā dienā.
Rāma navamī parasti atzīmē Višnu mēneša gaura navamī dienā, taču, ja dašamī tithi sākas šajā pašā dienā un ēkādašī sākas pirms nākošās dienas saules lēkta, tad Kunga Rāmačandras atnākšana ir jāatzīmē aštamī dienā, bet gavēnis ir jāpārtrauc navamī dienā.
Kunga Krišnas atnākšanas dienu Džanmāštamī svin Hrišīkēšas mēneša krišna aštamī dienā. Ja aštamī ir trisparša, tad šajā dienā nekādā gadījumā nedrīkst atzīmēt Krišnas atnākšanu. Svētki ir jārīko nākošajā dienā. Ja aštamī tithi pārklāj divus saules lēktus un kādā no šīm dienām ir rohinī nakšatra, tad Džanmāštamī svin dienā, kad ir rohinī nakšatra. Ja rohinī nakšatra pārklāj abas dienas, tad izvēlas to dienu, kuras pusnaktī iekrīt rohinī nakšatra. Ja rohinī nakšatra iekrīt abās pusnaktīs, tad jāizvēlas pirmā diena. Ja šajās dienās vispār neiekrīt rohinī nakšatra, tad Džanmāštamī svin pirmdienā vai ceturtdienā. Ja neviena no šīm dienām nav ne pirmdiena, ne ceturtdiena, tad Džanmāštamī svin pirmajā dienā.
Mēs zinām, ka Šrīlas Prabhupādas dienu svin nākošajā dienā pēc Džanmāštamī. Taču var būt gadījumi, kad saskaņā ar kalendāra aprēķiniem abi šie svētki iekrīt vienā dienā. Tā kā pastāv tradīcija ievērot Šrīlas Prabhupādas atnākšanas dienu nākošajā dienā pēc Džanmāštamī, tad ir atļauts pārnest Šrīlas Prabhupādas atnākšanas dienu uz nākošo dienu. Diena, kad jāsvin Džanmāštamī, tiek noteikta pēc daudz stingrākiem noteikumiem, nekā Āčārjas atnākšanas diena.
Ratha-jātru svin Vāmanas mēneša gaura dvitījas dienā. Saskaņā ar atklāsmes rakstiem, rathas atgriešanās notiek pēc deviņiem tithi. Taču pastāv tradīcija skaitīt nevis tithi, bet Saules dienas, tāpēc rathas atgriešanās dažreiz var notikt ēkādašī, bet dažreiz navamī dienā.
