Mahārādža Judhišthira teica: “Slavētais Vasudēvas dēls, lūdzu, dāvā man žēlastību un apraksti ēkādašī, kas ir Phalguna mēneša (februāris-marts) dilstošā mēnesī.”
Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Valdnieku valdniek Judhišthira, es ar prieku pastāstīšu par šo lielisko gavēņa dienu, ko sauc par Vidžaja ēkādašī. Ikviens, kas gavē šajā dienā, gūst panākumus gan šajā dzīvē, gan nākamajā. Tiek likvidēti visi grēki gan tiem, kas gavē, gan tiem, kas klausās par šīs dienas grandiozo slavu.
Nārada Muni reiz jautāja lotosa ziedā sēdošajam Kungam Brahmam par Vidžaja ēkādašī. Šrī Nārada teica: “Vislabākais padiev, esi tik laipns un pastāsti, kādu labumu gūst no Vidžaja ēkādašī dienas gavēņa.”
Diženais Nāradas tēvs atbildēja: “Mans mīļotais dēls, tā ir visvecākā gavēņa diena. Tā ir tīra, un tā atbrīvo no visiem grēkiem. Vēl nevienam neesmu par to stāstījis. Tu bez šaubām saproti, ka šī diena dod savam nosaukumam atbilstošu ieguvumu. (“Vidžaja” nozīmē “uzvara”.)
Kad Kungs Rāma bija izraidīts 14 gadu ilgā trimdā, Viņš, dievišķīgā Sīta un Viņa lieliskais brālis Lakšmans ubagoja pie Pančavatī. Tad Rāvana nolaupīja Sītu, un Kungs Rāma acīmredzami apjuka, kā ikviens vīrs posta brīdī. Meklējot savu mīļoto dzīvesbiedri, Kungs sastapa mirstošo Džataju un nogalināja Kabandhu. Diženais bhakta, maitu lija Džataju pastāstīja Rāmam, kā Rāvana bija nolaupījis Viņa dārgo Sītu, un nonāca uz Vaikunthas.
Pēc tam Kungs Rāma sadraudzējās ar pērtiķu valdnieku Sugrīvu. Kopā viņi sapulcēja milzīgu pērtiķu un lāču armiju. Viņi aizsūtīja Sugrīvas ministru Hanumānidžī uz Šrī Lanku, kur tam ašokas koku dārzā bija iespēja satikt Džanakī, Šrīmatī Sītu. Viņš nodeva Kunga Rāmas ziņu un parādīja gredzenu kā pierādījumu, ka viņš pilda Visaugstā Kunga Rāmas uzdevumu.
Ar Sugrīvas palīdzību Rāma devās uz Šrī Lanku. Kad pērtiķu armija bija nonākusi okeāna krastā, Rāma atklāja, ka ūdeņi ir neparasti dziļi. Viņš teica Lakšmanam: “Sumitras dēls, kā mēs varam nopelnīt pietiekami žēlastības un pārcelties pār šo neizmērojami plašo Varunas dieva valstību? Es nevaru iedomāties, kā tikt pāri šiem ūdeņiem, kas ir pilni ar haizivīm un citiem nežēlīgiem jūras iemītniekiem.”
Lakšmans atbildēja: “Vislabākā dzīvā būtne, visu padievu pirmsākum, Sākotnējā Personība, tikai sešus kilometrus no šejienes uz salas mīt viedais Bakadālbhja. Rāghava, viņš ir redzējis nākam un ejam daudzus Brahmas, tik vecs un vieds viņš ir. Iesim pie viņa, satiksimies un pavaicāsim, kā varam droši sasniegt mūsu mērķi.”
Rāma un Lakšmans devās uz nepārspējamā Bakadālbhjas Muni vienkāršo mītni. Nonākuši galā, viņi paklanījās tā, it kā tas būtu Višnu. Taču Bakadālbhja uzreiz saprata, ka Šrī Rāma ir Dieva Augstākā Personība, kas sev vien zināmu iemeslu dēļ ir parādījies uz Zemes un uzvedas kā cilvēks.
Bakadālbhja teica: “Rāma, vislabākais cilvēk, kādēļ Tu esi atnācis uz manu necilo mājokli?”
Kungs Rāma atbildēja: “Diženais, divreiz dzimušais brāhman, es kopā ar pērtiķu un lāču kaujas vienību esmu atnācis okeāna krastā, lai pārceltos uz Lanku un iekarotu dēmona Rāvanas un viņa karaspēka mītni. Visdiženākais gudrais, lūdzu, esi žēlsirdīgs un pasaki, kā var tikt pāri šim plašajam okeānam. Esmu ieradies tavā āšramā, lai uzdotu šo jautājumu.”
Viedais teica: “Kungs Šrī Rāma, es tev pastāstīšu par viscildenāko gavēni. Pēc tās Tu pilnīgi noteikti uzvarēsi Rāvanu un tiksi mūžīgi slavināts. Lūdzu, klausies vērīgi.
Dienu pirms ēkādašī izveido ūdens trauku no zelta, sudraba vai vara. Der arī māls, ja šie metāli nav pieejami. Piepildi trauku ar tīru ūdeni un skaisti izrotā ar mango lapām. Pārklāj to un novieto blakus altārim uz septiņu veidu graudu kaudzes. No rīta nomazgājies, izrotā ūdens trauku ar puķu vītnēm un sandalkoka pastu. Ieliektā vākā uz trauka ieber miežus, granātus un kokosriekstus. Godini šo Dievības formu ar lielu mīlestību un godbijību un piedāvā tai vīraku, sandalkoka pastu, ziedus, ghī lampu un paplāti ar krāšņiem ēdieniem. Visu nakti paliec nomodā blakus svētajam traukam. Uz vāka, kur ir mieži, granāti un kokosrieksti, uzliec zeltā izlietu Kunga Šrī Nārājanas statuju.
Kad aust ēkādašī diena, nomazgājies un izrotā ūdens trauku ar izsmalcinātu sandalkoka pastu un ziedu vītnēm. Tad pielūdz to vēlreiz ar augstvērtīgu vīraku, lampām, sandalkoka pastu un ziediem, kas mērcēti sandalkoka pastā, ar bhakti piedāvā dažādus ēdienus, granātus un kokosriekstus. Paliec nomodā visu nakti.
Kad aust dvādašī diena, aiznes ūdens trauku uz svētas upes krastu. Der arī mazs dīķis. Valdnieku Valdniek, pēc pienācīgas godināšanas kopā ar uzskaitītajiem piederumiem piedāvā to brāhmanam, kam ir tīra sirds un visu Vēdu zinātņu prasmes. Ja Tu un visi Tavi armijas komandieri darīs, kā teicu, Tu pavisam noteikti gūsi uzvaru.”
Dieva Augstākā Personība Kungs Šrī Rāmačandra darīja, kā Bakadālbhja Muni teica, un uzvarēja visus dēmonus. Tāpat ikviens, kas Vidžaja ēkādašī dienā šādi gavē, vienmēr materiālajā pasaulē uzvarēs un pēc šīs pasaules atstāšanas mūžīgi mājos mierīgajā Dieva karaļvalstī, ko sauc par Vaikunthu.
Nārada, mans dēls, tagad tu saproti, kāpēc šajā ēkādašī dienā vajag pareizi gavēt, stingri ievērojot likumus un norādījumus. Šis gavēnis ir gana spēcīgs, lai iznīcinātu visus, pat vissmagākos grēkus.””
Kungs Šrī Krišna nobeigumā teica: “Judhišthira, ikviens, kas lasa vai klausās šo stāstu, nopelna to pašu, ko tas, kas veic zirga ziedošanas rituālu.”
Tā beidzas Phalguna-krišna jeb Vidžaja ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Skanda Purānas.

Piezīmes

Sugrīva ir dižens pērtiķis. Viņš ir Indras un Ahiljas dēls. Ahilja ir Kunga Brahmas dēla, viedā Gautamas sieva. Ahiljai bija dota svētība nekļūt vecākai par 16 gadiem. Viņa bija visskaistākā uz Zemes. Viņas skaistums apbūra gan Indru, gan Saules dievu, un viens pēc otra tie nāca pie viņas. Tā pasaulē nāca Sugrīva un Vāli. Sākumā abi izskatījās pēc cilvēkiem, taču Gautama uzzināja par sievas neuzticību un dusmās iemeta abus puikas okeānā, sakot: “Ja jūs neesat mani dēli, kļūstiet par pērtiķiem.” Tā viņi kļuva par pērtiķiem. Sugrīva palīdzēja savam draugam Rāmam atrast Sītu, un Rāma palīdzēja Sugrīvam atgūt no brāļa Vāli Kiškindhas valsti.
Skaistas sievas sakarā filozofs Čanākja Pandits ir teicis: “Šai pasaulē vīram ir četri ienaidnieki: tēvs parādnieks, izlaidīga māte, skaista sieva un dēls bez garīgām interesēm.” Skaista sieva pievelk vīriešus, tādēļ to uzskata par ģimenes ienaidnieci.
Septiņi graudu veidi ir mieži, kvieši, rīsi, kukurūza, prosa, kukaini un dāls jeb zirņi.