Ir daudz likumu un ierobežojumu, un, ja cilvēks vispār vēlas saprast Krišnu, tad viņam jāievēro autoritatīvos rakstos minētie vadošie norādījumi. Piemēram, ja cilvēks grib būt stingrs askēts, viņš var gavēt Džanmāštamī dienā, Krišnas atnākšanas dienā, kā arī divās ēkādašī dienās (vienpadsmitajā dienā pēc jauna mēness un vienpadsmitajā dienā pēc pilna mēness).
(Bhagavad-gīta 11.54.k.)
Nodarbojoties ar garīgo kalpošanu, ir jāveic arī stingra tapasja jeb jāuzņemas askēzes. Bhaktam jāgavē divās ēkādašī dienās, kas ir vienpadsmitā diena pēc pilna un jauna mēness, un Kunga Krišnas, Kunga Rāmas un Čaitanjas Mahāprabhu dzimšanas dienās. Gadā ir daudz līdzīgu dienu. Vārds “jogēna” nozīmē “savaldot jutekļus un prātu”. Yoga indrija-samjamah. Vārds “jogēna” nozīmē, ka cilvēks ir dziļi iegrimis sevī un, apgūstot zināšanas, spēj izprast savas sākotnējās attiecības ar Virsdvēseli. Tādā veidā dzīvā būtne nostiprinās garīgajā kalpošanā, un nekādi materiālie kārdinājumi nespēj izmainīt tās pārliecību.
(Šrīmad Bhāgavata 3.27.22.k.)
Lai pilnveidotos Krišnas apziņā, ir jākontrolē savs svars. Ja cilvēks kļūst pārāk uzbarojies, tiek uzskatīts, ka viņš neprogresē garīgā sfērā. Šrīla Bhaktisidhānta Sarasvatī Thākurs ļoti pārmeta saviem apaļīgajiem mācekļiem. Kas cenšas attīstīt Krišnas apziņu, tas nedrīkst pārāk daudz ēst. Senos laikos bhaktas devās mežos, kalnos un svētceļojumos. Mūsdienās tādas askēzes nav iespējamas. Tā vietā ir jāēd tikai prasāda, un tikai tik, cik nepieciešams. Vaišnavu kalendārā ir daudz gavēņa dienu – ēkādašī, Dieva un viņa bhaktu atnākšanas un aiziešanas dienas. Tās ir paredzētas ķermeņa tauku samazināšanai, lai cilvēks pārāk daudz negulētu un nekļūtu neaktīvs un slinks. Pārēšanās liek cilvēkam gulēt vairāk, nekā nepieciešams. Cilvēka dzīve ir paredzēta askēzēm, un askēzes nozīmē ierobežot dzimumtieksmes, ēšanu u.c. Tā var iegūt laiku garīgām nodarbēm un var attīrīties gan ārēji, gan iekšēji. Tā var attīrīt gan prātu, gan ķermeni.
(Šrīmad Bhāgavata 4.28.35-36.k.)
Šrīla Džīva Gosvāmī no daudzām šastrām ir apkopojis citātus par to, ka šrādhas ceremoniju jeb ziedošanu senčiem nedrīkst veikt ēkādašī tithi laikā. Ja aiziešanas gadadiena iekrīt ēkādašī dienā, šrādhas ceremoniju jāveic nākamajā dienā jeb dvādašī. Brahma-vaivarta Purānā ir teikts:
jē kurvanti mahīpāla
šrādham čaikādašī-dinē
trajas te narakam jānti
dātā bhoktā ča prerakah
Ja šrādha jeb ziedošana senčiem notiek ēkādašī tithi laikā, tad ellē nokļūst gan ceremonijas veicējs, gan senči, kuriem ceremonija tiek rīkota, gan purohita jeb ģimenes priesteris, kas vada ceremoniju.
(Šrīmad Bhāgavata 7.14.20-23.k.)
Tāpat, kā mēs parasti veicam garīgo kalpošanu ēkādašī dienā, neēdot graudus, tāpat ir ieteicams dvādašī dzert tikai pienu.
(Šrīmad Bhāgavata 8.16.25.k.)
Ēkādašī un dvādašī solījuma izpilde, tas nozīmē iepriecināt Dieva Augstāko Personību. Kas vēlas pilnveidoties Krišnas apziņā, tiem regulāri jāgavē ēkādašī dienā.
(Šrīmad Bhāgavata 9.4.29.k.)
Ēkādašī dienā Kungs Čaitanja Mahāprabhū lūdza ēdienu viņu abu mājās un pats to apēda.
(Ādi 10.71.)
Norādījums gavēt ēkādašī dienā īpaši attiecas uz bhaktām. Nav ierobežojumu ēdienam, ko ēkādašī dienā piedāvā Kungam. Šrī Čaitanja Mahāprabhū Višnu-tatvas ekstāzē baudīja Kungam Višnu piedāvātu ēdienu.
(Ādi 10.71.)
Čaitajna Bhāgavatā Ādi khandā sestajā nodaļā ir sīki aprakstīts, kā ēkādašī dienā Džagadīšas un Hiranjas mājās Kungs pieņem Višnu-prasādu. Ikdienas prasāda ēkādašī dienā tiek piedāvāta Višnu, jo gavēnis ir paredzēta bhaktām, nevis Kungam Višnu.
(Ādi 14.39.)
Jau agrā bērnībā Šrī Čaitanja Mahāprabhū ieviesa ēkādašī dienas gavēni. Šrīlas Džīvas Gosvāmī “Bhakti-sandarbhā” ir citāts no Skanda Purānas, kurā brīdināts, ka tie, kas ēkādašī dienā ēd graudus, kļūst par mātes, tēva, brāļa un garīgā skolotāja nogalinātājiem un krīt no Vaikunthas, ja ir tur nokļuvuši. Ēkādašī dienā viss tiek gatavots Višnu, arī graudi un dāls. Vaišnaviem ir aizliegts ēkādašī dienā ēst pat Višnu prasādu. Ir teikts, ka vaišnavs nedrīkst pieņemt neko ēdamu, kas nav piedāvāts Kungam Višnu, bet ēkādašī dienā vaišnavs nedrīkst pieskarties pat Višnu piedāvātai mahāprasādai. Tādu prasādu drīkst uzglabāt apēšanai nākamajā dienā. Ir stingri aizliegts ēst jebkādus graudus, pat ja tie ir piedāvāti Kungam Višnu.
(Ādi 15.9.)
Smarta brāhmanu starpā valda aizspriedums, ka ēkādašī dienā jāgavē atraitnēm, bet sa-dhavām – precētām sievām – ne. Izskatās, ka pirms Kunga Čaitanjas lūguma Sačīmātā negavēja ēkādašī dienā, jo viņa bija sa-dhava, t.i., viņas vīrs bija dzīvs. Šrī Čaitanja Mahāprabhū ieviesa kārtību, ka visām sievietēm, arī tām, kas nav atraitnes, ir jāgavē ēkādašī dienā un tās nedrīkst pieskarties nekādiem graudiem, pat tiem, kas piedāvāti Višnu dievībai.
(Ādi 15.10.)
Beteļrieksti ir apreibinoši, tādēļ regulējošie principi aizliedz tos ēst. Šrī Čaitanjas Mahāprabhū paģībšanas līla pēc beteļriekstu ēšanas ir pārliecinošs norādījums mums visiem, ka nedrīkst pieskarties beteļriekstiem, pat tiem, kas piedāvāti Višnu, tāpat kā nedrīkst skarties klāt graudiem ēkādašī dienā.
(Ādi 15.16.)
Čaturmāsjas periods sākas Āšādhas mēneša (jūnijs-jūlijs) augošā mēnesī Sajanā ēkādašī dienā. Periods beidzas Kārtikas mēneša (oktobris-novembris) augošā mēnesī Uthana ēkādašī dienā. Šo četru mēnešu garo periodu sauc par Čaturmāsju. Daži vaišnavi šo periodu sāk Āšādhas mēneša pilna mēness dienā un beidz Kārtikas mēneša pilna mēness dienā. Tas arī ir četru mēnešu periods. Šo periodu, kas tiek aprēķināts pēc Mēness kalendāra, sauc par Čaturmāsju. Daudzi šo periodu rēķina pēc Saules kalendāra – no Šrāvanas līdz Kārtikas mēnesim. Gan pēc Mēness, gan Saules kalendāra rēķinātais laiks ir lietus sezonā. Čaturmāsjas periods ir pareizi jāpavada visām sociālajām kārtām. Nav svarīgi, vai cilvēks ir grihastha vai sanjāsī. Tas ir obligāts visiem āšramiem. Patiesais iemesls šajos četros mēnešos pieņemtajam zvērestam ir jutekļu apmierināšanas samazināšana. Tas nav grūti. Šrāvanas mēnesī nedrīkst ēst spinātus, Bhadras mēnesī – jogurtu, Āšvinas mēnesī nedrīkst dzert pienu. Kārtikas mēnesī nedrīkst ēst zivis un citu neveģetāru ēdienu. Neveģetārs ēdiens ir zivis un gaļa. Arī masūra dāls un urad dāls tiek uzskatīts par neveģetāru. Kopumā Čaturmāsjas laikā ir jāatsakās no ēdiena, kas paredzēts sajūtu apmierināšanai.
(Madhja 4.169.)
“Tev jāiesaka izvairīties no jauktām ēkādašī dienām un jāiesaka gavēt tīrās ēkādašī dienās. Tev arī jāapraksta, cik kļūdaini ir izlaist gavēni. Cilvēkam šai jautājumā jābūt ļoti uzmanīgam. Ja cilvēks neuzmanās, viņš veic nevērīgu garīgo kalpošanu.”
(Madhja 24.342.)
Šodien, 1974. gada 10. novembrī jeb Čaitanja ēras 488. gada 10. Kārtikas mēneša dienā, 11. dilstoša mēness dienā, Rāma ēkādašī, mēs esam pabeiguši tulkot Šrī Krišnadāsas Kavirādžas Gosvāmī “Čaitanja Čaritāmritu” pēc mana mūžīgā garīgā skolotāja, vadītāja un drauga Viņa Dievišķās Žēlastības Bhaktisidhāntas Sarasvatī Thākura Gosvāmī Mahārādžas norādījuma.
(Čaitanja Čaritāmritas noslēguma vārdi)
Tomēr, lai pareizi garīgi kalpotu, parasti tiek pieņemti šādi principi: (1) jārod patvērums pie īstena garīgā skolotāja, (2) jāsaņem no viņa iesvētība, (3) jākalpo garīgajam skolotājam, (4) jāuzdod garīgajam skolotājam jautājumi un jāmācās no viņa mīlestības, (5) jāseko svētām personībām, kas pārpasaulīgā mīlestībā kalpo Dievam Kungam, (6) jābūt gatavam atteikties no visām baudām un ciešanām, lai iepriecinātu Krišnu, (7) jādzīvo vietā, kur ir notikušas Krišnas rotaļas, (8) jābūt apmierinātam ar visu, ko Krišna devis ķermeņa uzturēšanai, un nevajag vēlēties neko vairāk, (9) jāgavē ēkādašī dienā (vienpadsmitajā dienā pēc pilna mēness un vienpadsmitajā dienā pēc jauna mēness iestāšanās. Šajā dienā pārtikā nelieto pākšaugus un graudaugus; ar mēru var ēst dārzeņus un dzert pienu, vairāk nekā parasti jādaudzina Harē Krišna un jālasa svētie raksti.), (10) jāgodā bhaktas, govis un svētie koki, piemēram, banjankoks.
(Kunga Čaitanjas mācība 12)
Kungs Čaitanja paskaidroja arī to, kādas ir svēta cilvēka pazīmes, kā iepriecināt gudro un kā atsacīties no nevēlamu cilvēku sabiedrības. Kungs ieteica arī pastāvīgi klausīties Šrīmad Bhāgavatu. Vēl jāveic ikdienas pienākumi, divu nedēļu pienākumi un jāgavē ēkādašī dienā. Cilvēkam jāpilda arī mēneša pienākumi, jāpiedalās tādās ceremonijās kā Dieva Kunga dzimšanas diena, jāievēro trīs noteiktās gavēņa dienas, Ēkādašī, Džanmāštamī, Vāmanadvādašī, Šrī Rāmanavamī un Nrisimha-čaturdašī. Kad gavēņa dienas sakrīt ar citām dienām (vidhu), tad tās palīdz pilnveidoties garīgajā kalpošanā.
(Kunga Čaitanjas mācība 16)
Brahma-vaivarta Purānā ir teikts, ka tas, kurš gavē ēkādašī dienā, atbrīvojas no visdažādāko grēku sekām un kļūst dievbijīgāks. Taču galvenais ir ne tikai gavēt, bet arī vairot savu mīlestību un ticību Govindam jeb Krišnam. Patiesībā ēkādašī dienā ir jāgavē tāpēc, lai samazinātu ķermeņa prasības un laiku izmantotu kalpošanai Kungam, daudzinot svēto vārdu utt. Gavēņa dienās vislabāk ir atcerēties Govindas spēles un pastāvīgi klausīties Viņa svēto vārdu.
(Bhakti nektārs 7)
Uz ekstātisku mīlestību pret Krišnu pamudina jeb rosina Viņa pārpasaulīgās īpašības, Viņa neparastā darbība, Viņa smaids, Viņa apģērbs un ziedu vītnes, Viņa flauta, Viņa bifeļa rags, Viņa kāju zvaniņi, Viņa gliemežnīca, Viņa pēdu nospiedumi, Viņa spēļu vietas (piemēram, Vrindāvana), Viņa mīļotais augs (tulasī), Viņa bhaktas, kā arī dienas, kurās īpaši jāatceras Krišna. Viena no šādām dienām ir ēkādašī, kas ir divreiz mēnesī – vienpadsmitajā dienā pēc jauna mēness un vienpadsmitajā dienā pēc pilna mēness. Šādās reizēs bhaktas gavē visu nakti un nepārtraukti apdzied Dieva Kunga godību.
(Bhakti nektārs 26)
Jauna mēness dienā notika Govardhana ceremonija. Pēc tam valdnieks Indra uzsūtīja septiņas dienas ilgas spēcīgas lietusgāzes un vētru ar krusu. Pagāja deviņas augoša mēness dienas. Desmitajā dienā valdnieks Indra godināja Kungu Krišnu, un jautājums bija apmierinoši nokārtots. Pēc tam, vienpadsmitajā dienā pēc pilna mēness, bija ēkādašī. Nanda Mahārādža gavēja visu dienu, un agri dvādašī dienas rītā, nākamajā dienā pēc ēkādašī, viņš gāja uz Jamunu nomazgāties. Viņš iebrida dziļi Jamunas ūdenī, un viņu tūlīt arestēja Varunadēvas kalps. Tas aizveda Nandu Mahārādžu pie padieva Varunas un apvainoja viņu par mazgāšanos nelaikā, jo pēc astronomiskiem aprēķiniem tas bija dēmonu laiks. Nanda Mahārādža vēlējās nomazgāties Jamunā pirms saullēkta, bet viņš bija aizgājis mazliet par agru, tādēļ bija mazgājies nelabvēlīgā laikā. Tādēļ viņš tika arestēts.
(KB 28)
Paravare brahmanī dharmato vrataih. Cilvēkam ir jāpilnveidojas Krišnas apziņā pareizi (dharmatah) un vrataih. Bhadžante mām dridha-vratah. Gluži kā šodien, ēkādašī-vrata. Vrataih. Šis ēkādašī-vrata ir nepieciešams. Skatieties. Te tas ir: “Jūs esat izpildījis visus solījumus, vratas.” Ēkādašī-vrata nozīme ir tāda, ka šodien mēs nedrīkstam ēst daudzus ierastos ēdienus, graudus. Patiesais norādījums ir gavēnis. Nirdžala-ēkādašī. “Nirdžala” nozīmē, ka ir daudz bhaktu, kas nedzer pat ūdeni. Pēc šāstrām ūdens, dzeramais ūdens arī ir ēdiens… Tā ir ēdiena dzeršana vai vispār atteikšanās no ēdiena. Mēs varam darīt abējādi. Tādēļ dažreiz ūdens dzeršana tiek attaisnota kā upavasara. Bet ir daudz bhaktu, kas pat… dzer pat ūdens lāsi, badojas visu dienu un visu nakti un izpilda ēkādašī-vratu. Nakti sauc par harivasaru. “Harivasara” nozīmē visa nakts, skaitot Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē, Harē Rāma, Harē Rāma… To sauc vrata. Dridha-vrata. Dridha-vrata. “Dridha” nozīmē ļoti stabils, noturīgs.
(690523SB.NV)
Tāpat kā… Viss ir aprakstīts Bhagavad-gītā. Tāpat kā slimnīca. Slimnīcā ir pacienti, tie ēkādašī dienā neko neēd. Vai tas nozīmē, ka viņi gavē ēkādašī dienā? Viņi vienkārši ilgojas: “Kad es varēšu ēst? Kad es varēšu ēst? Kad es varēšu ēst?” Savukārt šie skolnieki brīvprātīgi neko neēd. Mēs nesakām, ka neko nedrīkst ēst. Dažus augļus, dažus ziedus. Tas viss. Param drištva nivaritate. Gluži kā bērns – ko paņem rokā, to ēd. Ja jūs dodat viņam ko labāku, viņš aizmet iepriekšējo un ēd jūsu iedoto.
(730422SB.LA)
Taču, ja jūs vēlaties apzināties Dievu, kā ir teikts te, tapasaiva, tikai ar tapasju, tikai ar askēzi to var izdarīt. Nekā citādi. Citādi tas nav iespējams. Tādēļ ir izmantots vārds “tapasaiva”. Tapasa eva – tikai ar tapasju. Nav cita līdzekļa. Tapasa ēva param. “Param” nozīmē Visaugstais. Ja jūs vēlaties apzināties Visaugsto, Absolūto, jums jāveic kāda askēze. Citādi tas nav iespējams. Kāda maza, sagatavošanās askēze. Kā ēkādašī. Tā arī ir tapasja. Patiesībā ēkādašī dienā mēs nedrīkstam neko ēst un dzert, bet mūsu apvienībā tas nav tik stingri. Mēs sakām: “Ēkādašī dienā nedrīkst ēst graudus. Ēdiet nedaudz augļu un dzeriet nedaudz piena.” Tā ir askēze.
(750303SB.DAL)
Kādu dienu viņš devās pie Mahārādžas Ambarīšas. Tas bija dvādašī dienā, un viņam līdzi bija sešdesmit tūkstoši mācekļu. Viņš pavēlēja Mahārādžam: “Valdniek, šodien mēs esam atnākuši uz tavu pili baudīt prasādu. Lūdzu, sagatavo visu nepieciešamo.” Tā bija dvādašī diena. Zināt, dvādašī bija… Ir tāds noteikums, ka gavēni pārtrauc nākamajā rītā ap deviņiem, kaut ko apēdot, piemēram, prasādu. Tādēļ Durvāsa Muni ar mācekļiem devās uz Gangu mazgāties, bet nenāca atpakaļ. Ambarīša Muni vaicāja priesterim: “Durvāsa Muni ir mans viesis. Es nevaru neko ēst, kamēr neesmu piedāvājis viņam. Ko man darīt? Man ir pienācis laiks dvādašī brokastīm.” Brāhmans teica valdniekam: “Mahārādža, tu vari iedzert nedaudz čaranāmritas.” Jeb ūdens. Pēc šāstrām nedaudz ūdens nepārtrauc gavēni, tas nav jādzer ļoti… Ar brāhmana padomu… Valdnieki vadījās pēc brāhmanu un diženu viedo norādījumiem. Tie neko nedarīja savu kaprīžu iespaidā. Tā nenotika. Pēc brāhmana norādījuma viņš iedzēra nedaudz čaranāmritas.
(750913SB.VRN)
Tamala Krišna: Kā mēs varam pacelties skaidrības gunā?
Prabhupāda: Vienkārši mēģiniet sekot dotajiem četriem principiem: nekādas apreibināšanās, nekādu azartspēļu, nekāda neatļauta dzimumdzīve un nekādas gaļas ēšanas. Tas ir viss. Tā ir skaidrība. Tā ir skaidrība. Tādi ir norādījumi. Kādēļ? Lai turētu jūs skaidrībā. Katrā ticībā… Desmit baušļos arī ir teikts: “Tev nebūs nogalināt.” Tas ir tas pats, bet cilvēki neklausa. Tas ir citādi. Neticīgais… Neviens nevar būt ticīgs, kamēr nav nokļuvis skaidrības gunā. Kaislīgie un neziņā esošie nevar pacelties ticības līmenī. Ticība nozīmē skaidrības guna. Tikai tad var saprast. Skaidrības gunā var saprast visu labo. Kā var saprast visu labo kaislībās vai neziņā? Tas nav iespējams. Tādēļ jāturas skaidrības gunā, un tas nozīmē, ka jāievēro aizliegumi. Jāievēro desmit baušļi vai četri regulējošie principi, tas ir viens un tas pats. Tas nozīmē turēties skaidrības gunā. Līdzsvars ir skaidrības guna. Bhagavad-gītā ir teikts: param brahma param dhāma pavitram paramam bhavān. Ardžuna pieņēma Krišnu kā vistīrāko. Kā var tuvoties vistīrākajam, pašam nekļūstot tīram? Tas ir pakāpiens uz tīrību, jo mēs esam aptraipīti. Lai kļūtu tīrs… Ēkādašī, kādēļ mēs gavējam? Lai kļūtu tīri. Brahmačarja tapasja, askēzes, grēku nožēlošana, atteikšanās no dzimumdzīves, prāta turēšana Krišnas apziņā, ķermeņa tīrība – tas viss mums palīdz turēties skaidrības gunā. Bez skaidrības tas nav iespējams. Taču Krišnas apziņa ir tik jauka, ka ikviens no kaislību un neziņas gunas var pacelties skaidrības gunā, ja apņemas pildīt likumus un norādījumus, un daudzināt Harē Krišna. Harē Krišna daudzināšana un likumu, un noteikumu izpildīšana ļauj neskartam atrasties skaidrības gunā. Pārējais ir garantēts. Bez kļūmēm.
(81021SB.SEA)
Ir jāpieņem šis process, kā kļūt par sukritnu. “Sukritī” nozīmē jagja-dana-tapa-krija. Ir jāveic ziedojumi, kā aprakstīts šāstrās, un ir jāziedo grūti nopelnītā nauda Krišnas mērķiem. To sauc par danu. Jagja, dana un tapasja. Tapasja. Rīt ir Šrī Rāma-nāvamī. Askēze būs gavēnis no rīta līdz vakaram. To sauc par tapasju. Tāpat arī ēkādašī dienā netiek ēsti izsmalcināti ēdieni. Jūs vienkārši ēdat augļus un ziedus. Mēģiniet atteikties arī no tiem. Nedzeriet pat ūdeni. Tā ir īsta ēkādašī. Bet, tā kā mēs to nespējam – Kali jugā laiks ir citāds – tādēļ mums ir atļauts ēst nedaudz augļu un dzert pienu. To sauc par anukalpu.
(Pandala lekcija. 1971. gada aprīlis, Bombeja 710407LE.BOM)
(21) Iniciētiem biedriem divas reizes mēnesī jāpilda “Ēkādašī Vrata”. Šai dienā drīkst lietot uzturā tikai augļus un neko no graudiem.
(55-01-01.spl BROTHERS)
Ēkādašī ir jāgavē, lai palielinātu bhakti spēku.
(68-02-01 Vēstule Madhusūdanam)
Jā, šeit viss ir ļoti līksmi, jo apvienībai ir pievienojušies daudz jauku puišu un meiteņu, un tie priecīgi dejo un dzied. Pasakiet Šjamasundaram, ka viņa aprēķinātā Ratha-jātra ir mēnesi par agru. Pareizais datums ir 28. jūnijs; Ratha-jātras sākums ir 28. jūnijā, un tā ilgs 8 dienas, un galvenais festivāls būs svētdien, 7. jūlijā (jo sestdien ir ēkādašī).
(68-04-21 Vēstule Malatī)
Es esmu laicīgi saņēmis jūsu sūtītos banānus, un jūs šos žāvētos banānus varat man sūtīt tonnām. Tie ir lieliski, un tos var izmantot kā ēdienu ēkādašī dienās. No sausiem banāniem jūs varat gatavot pulveri, gluži kā miltus, un no tiem varat gatavot purī, halavu, pakoras un citus augļu izstrādājumus.
(69-10-27 Vēstule Govindam)
Par jūsu zvērestiem un daudzināšanas metodi, tie ir ļoti jauki. Bet neuzspiediet neko, kas ir grūti izpildāms. Nav nepieciešams gavēt reizi nedēļā, pietiek ar divām ēkādašī gavēņa dienām mēnesī. Bez tam ir īpašas gavēņa dienas. Garīga izaugsme ir atkarīga no askēzēm un zvērestiem, bet šai laikā ar Krišnas un Kunga Čaitanjas žēlastību mums nav jāveic smagas askēzes, jo mēs to nespējam. Tie likumi un noteikumi, kas mums jau ir, ir pietiekami parastam cilvēkam. Taču ir ļoti jauki, ka jūs esat palielinājuši ikdienas džapas apļu skaitu līdz 25.
(69-11-11 Vēstule Rudram)
Šrīmatī Džajašrī Dāsī ir atsūtījusi man kaltētas banānu šķēles, kas ir ļoti jauks ēdiens ēkādašī dienai. Vai ir iespējams atsūtīt vairāk šī produkta? Ja nē, lūdzu, mēģiniet regulāri sūtīt man tādu pašu mazu paciņu reizi divās nedēļās.
(69-11-20. Vēstule Gaurasundaram)
Kādēļ tikai 25 apļi? Jums jāskaita tik daudz, cik vien spējat. Īstā ēkādašī nozīmē gavēšanu un skaitīšanu, un neko citu. Kad cilvēks gavē, ir vieglāk skaitīt džapu. Ēkādašī dienā visi citi darbi var tikt apturēti, cik vien iespējams. Ja vien nav neatliekamu darbu.
(71-07-09 Vēstule Džadūranī)
Tā kā trūkst iecietības, tūlīt iezogas trūkumi. Tādēļ mūs jāpazīst ar nogrieztiem matiem, nevis apaugušus. Tā ir neatbilstība. Vismaz reizi mēnesī mati pilnīgi jānogriež. Augošā mēnesī, Pūrnimas dienā, četras dienas pēc ēkādašī. Reizi mēnesī augošā mēnesī ir jānogriež mati pavisam. Nav vēlams arī, ka jūs būtu sodīts pēc pilngadības. Tas nav vēlams – tas ir arī grūti, jo, kad skolnieks vai dēls pieaug un tiek sodīts, viņš atkrīt. Tādēļ pirms soda mums apzināti jāpilda mūsu likumi un noteikumi. Tādēļ Čanakja Pandits dod padomu: (Sanskrits) Pēc 16 gadu vecuma skolnieks vai dēls jāuztver kā draugs, jo ja viņš tiks sodīts, tad viņš to pārtrauks, tas ir vēl viens risks. Mūsu prasība ir, lai soda vietā, ar saliktām rokām es jūs lūdzu, nekļūstiet atkal par hipijiem, ataudzējot matus. Vismaz reizi mēnesī nogrieziet matus.
(76-11-26. Vēstule Rāmēšvaram)
Bhakta: Vai ēkādašī dienā mēs varam piedāvāt dievībām graudus?
Prabhupāda: Ak, jā. Bet ne guru. Ēkādašī ir jāgavē džīva-tatvai, nevis višnu-tatvai. Mēs gavējam, lai izārstētu mūsu materiālo slimību, bet Rādhā-Krišna, Čaitanja Mahāprabhū… Čaitanjam Mahāprabhū arī nevajag piedāvāt graudus, jo Viņš spēlē bhaktas lomu. Tikai Rādhai-Krišnam, Džaganātham var piedāvāt graudus. Citiem, Guru-Gaurangam, nē. Un prasādu neviens nedrīkst baudīt. Tā jāsaglabā nākamajai dienai.
(720422r2.tok)
Prabhupāda: Jā? Ko jūs domājat ar mašīnu. Vispirms paskaidrojiet, ko jūs saprotat ar mašīnu. Vienu dienu mēs redzējām Tompsona drukātavu, kā tur drukā, savāc un dara tik daudz darbu. Līdzīgi ir visur. Mehāniski mainās gadalaiki, lec saule un mēness, viļņojas ūdens okeānos. Viss notiek mehāniski. Tā ir mašīna. Viss, kas tiek darīts sistemātiski. Tāds milzīgs okeāns, plaši ūdeņi, taču tikai līdz krastiem, ne vairāk. Viss ir sakārtots. Saule lec tieši laikā, astronomiski. Astronomiskajā pulkstenī mēra desmito tūkstošdaļu sekundes. Tas ir tik precīzs. Viss rit. (Pārtraukums) Šodien ir ēkādašī, mēness vienpadsmitā diena, mēnesim jāizskatās šādi. Cilvēks var redzēt mēnesi un var izrēķināt: “Šodien ir ēkādašī.” Vai tā nav mašīna? Tieši tā, tā ir mašīna.
(750508mw.per)
Tamala Krišna: Stāsta, ka ēkādašī ir nelabvēlīgs planētu stāvoklis un tas jāneitralizē ar papildus džapas apļu skaitīšanu.
Prabhupāda: (Smejas) Nē, nē. Tā ir vislabvēlīgākā diena, un džapa tajā ir visefektīvākā. (Pārtraukums) Jā.
Tamala Krišna: Es atceros, jūs esat norādījis, ka visiem jūsu iniciētajiem skolniekiem ir jāskaita 25 apļi.
Prabhupāda: Vismaz.
Tamala Krišna: Vismaz šajā dienā. Vai tas ir noteikums, kas mums jāpilda tempļos?
Prabhupāda: 16 apļu.
Tamala Krišna: Nē, es domāju ēkādašī dienā.
Prabhupāda: Ak, jā. Ēkādašī dienā jums vienkārši jāskaita džapa. Nekas cits. Nirdžala.
Tamala Krišna: Arī sludināšana nē? Vai ir jāiet sludināt?
Prabhupāda: Nē, tas nav tiem, kas sludina. Tas ir tiem, kas nekā nedara vai… (Smiekli, pārtraukums) …kam nav citu pienākumu, tikai sludināšana. Sludinātājs ir tik cildens, ka viņam nav jāpilda nekādi noteikumi. Taču nedariet tā. (Smiekli) Ja kāds daudz sludina, tas ir vislabākais. (Pārtraukums) Ne manis teiktais, mana Guru Mahārādžas, ka… Ka Mādhava Mahārādža, kad bija brahmačārī, viņa vārds bija Hajagrīva. Viņam bija kaut kur jādodas, bet viņš bija slims. Guru Mahārādža par to uzzināja un “Šodien ir ēkādašī, nevar ēst parasto ēdienu.” Guru Mahārādža teica: “Nē. Lai viņš tūlīt paēd un iet.”
(750705mw.chi)
Tamala Krišna: Mums vienmēr jāskaita 25 apļi ēkādašī dienā, ja esam iesvētīti.
Prabhupāda: Iesvētītiem? Ikvienam. Kādēļ iesvētītiem?
Tamala Krišna: Tad kāds ir mūsu kustības standarts ēkādašī dienā?
Prabhupāda: Standarts ir 16, bet, ja var skaitīt vairāk, tas ir apsveicami.
Tamala Krišna: Tas nav obligāti ēkādašī dienā.
Džajapataka: Ieteicams.
Prabhupāda: Nē. Ēkādašī nozīmē gavēt un skaitīt.
Tamala Krišna: Reizēm es brīnos, kādēļ mūsu cilvēkiem jāiet izplatīt grāmatas.
Prabhupāda: Nē, nē, tā arī ir sludināšana. Tās dēļ jūs varat to nedarīt, bet vispār, ja cilvēks nesludina, viņš var skaitīt džapu.
(760211mw.may)
Ramēšvara: Esmu dzirdējis, ka, ja gavē Bhīma-ēkādašī, tas ir kā gavēt visās ēkādašī dienās. Vai tā ir?
Prabhupāda: Jā. Ēkādašī diena ir paredzēta, lai gavētu gan Bhīma, gan Ardžuna. Bet mēs nevaram gavēt, tādēļ mazliet ēdam augļus un… Citādi ēkādašī nozīmē gavēni.
Tamala Krišna: Ja tas ir iespējams, vai mēs varam neēst nemaz?
Prabhupāda: Jā. Bet neliecieties gulēt un neaizmiedziet.
Mahendra: Mahāprasādas ēšana arī ir gavēnis.
Prabhupāda: Kas to saka?
Mahendra: Jūs to reiz teicāt Paramahamsam Svāmī.
Prabhupāda: Un tu to dzirdēji no Paramahamsas.
Mahendra: Nē, es biju istabā. Tas bija, kad viņš centās ievērot Čaturmāsju.
Prabhupāda: Es nekad to neesmu teicis.
Mahendra: Ak, labi, es būšu pārklausījies.
Prabhupāda: Ja ir kalpošana, un gavēņa dēļ tā tiek pārtraukta, var ēst. Kalpošana ir pirmajā vietā. Ja kāds nespēj, var ēst mahāprasādu, un jāturpina kalpošana.
(760607mw.la)
Lai pilnīgotos garīgajā dzīvē, šīs lietas ir svarīgas, tapasja. Tapasja nozīmē brīvprātīgi pieņemt kaut ko, kas var būt sāpīgs. Tāpat, kā mēs iesakām atteikties no nevēlamas dzimumdzīves, azartspēlēm un gaļas ēšanas. Tā tie, kas ir pieraduši pie šiem sliktiem ieradumiem, tiem sākumā var būt nedaudz grūti. Bet, neskatoties uz grūtībām, tas ir jādara. To sauc par tapasju. Celties agri no rīta, kas to nav darījuši, tiem būs mazliet nepatīkami, bet tas ir jādara. To sauc par tapasju. Pēc Vēdu norādījumiem, ir tapasjas, kas ir jādara. Nav tiesa, ka “varu darīt un varu nedarīt”. Tas ir jādara. Tāpat, kā Mundaka Upanišadā ir noteikts iet pie garīgā skolotāja. Tad-vidžnanartham sa gurum ēvabhigačhēt. Nav jautājuma par patvaļību, tā ir jābūt. Tas ir jādara pēc garīgā skolotāja norādījuma un šāstru norādījuma. To sauc par tapasju. Tāpat kā mums ēkādašī ir obligāts. Cilvēkam var šķist apgrūtinoši neēst vai ēst tikai augļus. Nē. Tas ir jādara. Ir tik daudz svarīgu likumu un noteikumu. Tas ir jādara. To sauc par tapasju. Bez vērtēšanas, vai tas ir ērti vai nav, kas jādara, tas jādara, to sauc par tapasju. Tapah, divjam… Rišabhadēva ir norādījis, ka cilvēka dzīve paredzēta tapasjai.
(760628bj.nv)
Prabhupāda: Jā, tā jābūt. Kādēļ Mājāpura? Vrindāvana, viņi ir pieraduši. Ja dēvī sarva-bhūtēšu nidra… Miegs ir maijas ietekme. Tā ir teikts… Ja dēvī sarva-bhūtēšu nidra-rūpēna samsthītah. Dēvī, šī materiālā enerģija, ir sagūstījusi ikvienu, un viņa ir te… Jo vairāk cilvēks guļ, jo lielākā maijas varā viņš ir. Jo mazāk cilvēks guļ, jo brīvāks viņš ir no maijas. Nidrahāra-viharakadī-vīdžitau. Gosvāmī uzvarēja trīs lietas: nidru jeb miegu, ahāru jeb ēšanu un kopošanos. Tie ir maijas iemaukti. Jo vairāk dzimumdzīves, ēšanas un miega, jo vairāk cilvēks ir iejūgts. Jo lielāku uzvaru mēs pār tiem gūstam, jo lielāka brīvība mums ir. Par saviem iemauktiem cilvēks var viegli uzzināt – vai viņš guļ vairāk, ēd vairāk un vairāk tiecas pēc dzimumdzīves. Cilvēks var sevi pārbaudīt. Bhakti nozīmē vairāgja-vidja, uzvara pār šīm trim lietām. Vingrinieties. Tās ir… Agra celšanās un mangala-āratī apmeklēšana ir obligāta. Tā ir garīgās apmācības daļa. Neēdiet vairāk, nekā nepieciešams, citādi gribēsies vairāk gulēt. Jūs ievērosiet, ka gavējot jūs nebūsiet miegaini. Vai esat pamēģinājuši?
Gargamuni: Jā, es atceros.
Prabhupāda: Tādēļ ēkādašī dienā, vienā vai divās mēneša dienās, ir jāgavē, tad cilvēks spēs uzveikt šīs lietas. Tas ir praktiski. Mums ir jāvingrinās un jāmāca citiem. Šī ir Krišnas apziņas kustība. Ja cilvēkam šķiet, ka viņš šai materiālajā atmosfērā jūtas pietiekami labi, tad viņš ir lemts bojāejai. Mūdhāh nābhīdžānātī. Tas nozīmē aprāpja mām – nesasniedzot Krišnu – nīvartantē – atkal viņš dodas atpakaļ – mritju-samsāra-varmanī – dzimšanas un nāves ciklā. Piedzimt, ciest, atkal pieņemt jaunu ķermeni, atkal pieņemt jaunu ķermeni, jaunu ķermeni.
(770125rc.pur)
Avots: http://krishna.org/ekadasi-vrata/
