(Šo rakstu 1956. gadā ir uzrakstījis Šrīlas Bhaktisiddhāntas Sarasvatī Thākura māceklis Šrī Navinčandra Čakravartī. Vjenkata das brahmačārī 1979. gadā to ir pārtulkojis angļu valodā.)
Daudzi mācekļi ļoti interesējas par Šrī Ēkādašī ierašanos un viņas īpašajām rakstura īpašībām. Tādēļ es izklāstu aprakstu no Padma Purānas četrpadsmitās nodaļas, no sadaļas “Krija-sagara-sara”.
Reiz varens gudrais Džaiminī Riši teica savam garīgajam skolotājam Śrīlam Vjasadēvam: “Ak, Gurudēva! Agrāk savā žēlsirdībā tu man izskaidroji Gangas upes slaveno vēsturi, Višnu pielūgšanas labumus, graudu došanu labdarībai, ūdens došanu labdarībai un augstsirdību, dzerot ūdeni, kas slacījis brahmanu kājas. Ak, labākais no gudrajiem, Šrī Gurudēva, tagad es ļoti alkstu dzirdēt par labumiem, gavējot ēkādašī, un Ēkādašī ierašanos.
kasmād ēkādašī džata tasjah ko va vidhir dvidža
kada va krijatē kim va phalam kim va vadasva me
ka va pudžjatama tatra devata sad-gunarnava
akurvatah sjat ko doša etan me vaktum arhašī
Ak, Gurudēva! Kad un kam piedzima Ēkādašī? Kādi ir gavēšanas noteikumi ēkādašī laikā? Lūdzu apraksti ieguvumus, kādus gūst, sekojot šim zvērestam, un kad tam ir jāseko. Kura ir visaugstākā Šrī Ēkādašī dievība? No kādām kļūdām jāizvairās, ievērojot ēkādašī? Lūdzu, dāvā man savu žēlsirdību un pastāsti par šīm lietām, jo tu esi vienīgā personība, kas to spēj.”
Izdzirdot šo Džaiminī Riši lūgumu, Šrīla Vjasadēva sāka starot pārpasaulīgā svētlaimē. “Ak, brahman, gudrais Džaiminī! Tikai Visaugstais Kungs, Nārājana, nevainojami var aprakstīt pareizas ēkādašī zvēresta izpildes rezultātus, jo Šrī Nārājana ir vienīgā personība, kas spēj aprakstīt tos pilnībā. Atbildot uz Taviem jautājumiem, es došu ļoti īsu kopsavilkumu.
Matērijas radīšanas sākumā Visaugstais Kungs šajā pasaulē no pieciem rupjajiem matērijas elementiem radīja kustošas un nekustošas dzīvās radības. Vienlaicīgi cilvēcisko būtņu sodīšanai Viņš radīja personību, kuras forma bija grēka iemiesojums (Pāpapuruša). Šīs personības locekļi tika radīti no atšķirīgām grēkpilnām darbībām. Viņa galva tika izveidota no grēka par brahmana nogalināšanu, abas viņa acis bija apreibinošu vielu dzeršanas grēka formā, viņa mute bija veidota no grēka par zelta zagšanu, viņa ausis tapa no grēka par nelegāliem sakariem ar garīgā skolotāja sievu, deguns bija no grēka par savas sievas nogalināšanu, rokas bija no grēka par govs nogalināšanu, kakls – no grēka par uzkrātas bagātības zagšanu, viņa krūtis bija no grēka par abortu, apakšējā krūšu daļa bija no grēka par seksu ar cita sievu, viņa kuņģis bija no grēka par savu radinieku nogalināšanu, naba – no grēka par to dzīvo būtņu nogalināšanu, kas ir no viņa atkarīgas, viņa gurni bija no grēka par pašvērtēšanu, viņa ciskas bija no grēka par guru aizvainošanu, viņa dzimumorgāni bija no grēka par savas meitas pārdošanu, viņa sēžamvieta bija no grēka par slepenas informācijas izpaušanu, viņa pēdas bija no grēka par sava tēva nogalināšanu un viņa mati bija no sīkākām, mazāk grēcīgām darbībām. Šādā veidā tika radīta briesmīga personība, kas iemiesoja visas grēcīgās darbības un netikumus. Viņa ķermeņa krāsa bija melna un viņa acis – dzeltenas. Viņš lika ārkārtīgi ciest grēcīgām personām.
Visaugstākā Dieva Personība, Kungs Višnu, skatījās uz šo grēka personību un sāka domāt pie Sevis: “Es esmu dzīvo būtņu ciešanu un laimes radītājs. Es esmu viņu saimnieks, jo Es esmu radījis šo grēka personību, kas rada ciešanas visām negodīgajām, melīgajām un grēcīgajām personām. Tagad man jārada kāds, kas kontrolēs šo personību.” Šajā brīdī Šrī Bhagavāns radīja Jamarādžu un elles planētu sistēmas. Tās dzīvās būtnes, kuras ir ļoti grēcīgas, pēc nāves tiek sūtītas pie Jamarādžas, kurš tās atbilstoši viņu grēkiem sūta ciest uz dažādiem elles nostūriem.
Kad tas bija pabeigts, Visaugstais Kungs, kurš ir ciešanu un laimes devējs dzīvajām būtnēm, sēdās putnu valdnieka Garudas mugurā un devās uz Jamarādžas mājvietu. Kad Kungs Višnu ieradās, Jamarādža nekavējoties nomazgāja Viņa kājas un pasniedza Viņam veltes. Tad viņš apsēdināja Viņu zelta tronī. Visaugstais Kungs Višnu apsēdās tronī un no dienvidu puses izdzirdēja ļoti skaļas raudu skaņas. Viņš izbrīnījās un jautāja Jamarādžam: “No kurienes nāk šīs skaļās raudas?”
Jamarādža teica: “Ak, Kungs! Dažādas dzīvās būtnes no pasaulīgajām planētu sistēmām ir kritušas ellē. Viņas ārkārtīgi cieš par saviem noziegumiem. Šausmīgā raudāšana ir no ciešanām, ko radījusi viņu pagātnes sliktā karma.”
Visaugstais Kungs uzklausīja Jamarādžu un devās uz dienvidiem. Kad elles iemītnieki ieraudzīja, kas pie viņiem ieradies, viņi sāka raudāt vēl skaļāk. Višnu sirds piepildījās ar līdzjūtību. Kungs Višnu pie Sevis nodomāja: “Es esmu radījis visus šos pēcnācējus, un Manis dēļ viņi cieš.”"
Šrīla Vjasadēva turpināja: “Ak, Džaiminī, klausies, ko Visaugstais Kungs darīja tālāk.
etač čanjač ča viprarse
vičintja karunamajah
babhuva sahasa tatra
svajam ēkādašī tithih
Žēlsirdīgais Visaugstais Kungs apdomāja iepriekš redzēto un pēkšņi no Savas formas radīja dievību Mēness dienai ēkādašī. Grēcīgās būtnes sāka sekot ēkādašī zvērestam un ātri tika paaugstinātas līdz Vaikunthas mītnei. Ak, mans bērns Džaiminī, tādēļ Mēness diena ēkādašī ir tas pats, kas Visaugstā Kunga Višnu veidols, un Virsdvēsele dzīvo būtņu sirdīs. Šrī Ēkādašī ir pati dievbijīgākā darbība un ir noteikta par galveno starp visiem zvērestiem.
Sekojot Šrī Ēkādašī uzlēkšanai (debesbraukšanai), grēcīgo darbību iemiesojums sajuta viņas pakāpenisko ietekmi. Pāpapuruša ar šaubām sirdī pietuvojās Kungam Višnu un sāka veltīt Viņam daudz lūgšanu. Kad Kungs Višnu bija apmierināts, Viņš teica: “Es esmu ļoti apmierināts par taviem jaukajiem veltījumiem. Kādu velti tu vēlies?”
Pāpapurusha atbildēja: “Es esmu Tevis radīts un caur mani Tu esi vēlējies dot ciešanas grēcīgām dzīvajām būtnēm. Bet tagad Šrī Ēkādašī mani pamazām iznīcina. Ak, Prabhū! Pēc manas nāves visas Tavas daļas un daļiņas, kas ir pieņēmušas materiālus ķermeņus, kļūs atbrīvotas un atgriezīsies Vaikunthas mājoklī. Kurš tad turpinās Tavas darbības? Nebūs neviena, kas rīkos līlas uz pasaulīgajām planētu sistēmām. Ak, Kēšava! Ja Tu gribi, lai mūžīgās līlas turpinās, tad, lūdzu, pasargā mani no Ēkādašī. Nekādas dievbijīgas darbības man nav šķērslis. Mani var kavēt tikai Tevis paša radītais veidols, Ēkādašī. Bailēs no Šrī Ēkādašī es esmu meklējis patvērumu cilvēkos, dzīvniekos, kukaiņos, kalnos, kokos, kustīgās un nekustīgās dzīvajās būtnēs, upēs, okeānos, mežos, debesu, pasaulīgajās un elles planētu sistēmās, padievos un Gandharvās. Es nespēju atrast vietu, kur varu nebaidīties no Šrī Ēkādašī. Ak, mans Kungs! Es esmu Tavas radīšanas auglis, tādēļ Savā žēlsirdībā vadi mani uz vietu, kur varu mājot bez bailēm.”
Šrīla Vjasadēva teica Džaiminī: “Pēc šīs runas visu grēcīgo darbību iemiesojums Pāpapuruša nokrita pie visu ciešanu iznīcinātāja Visaugstā Kunga Višnu pēdām un sāka raudāt.
Kungs Višnu smejoties vēroja Pāpapurušas stāvokli un sāka runāt: “Ak, Pāpapuruša! Celies augšā! Nežēlojies vairs. Klausies, Es tev pateikšu, kur vari paslēpties labvēlīgajā Mēness dienā ēkādašī. Visu trīs pasauļu labvēles Ēkādašī dienā tu vari patverties ēdienā, kas ir graudu formā. Tev vairs nav iemesla uztraukties, jo Mana Šrī Ēkādašī dievības forma tevi vairs netraucēs.” Pēc šo norādījumu došanas Višnu nozuda un Pāpapuruša atgriezās pie saviem pienākumiem.
Tie, kas nopietni nolēmuši dot visu iespējamo labumu savai dvēselei, nekad neēdīs graudus ēkādašī tithi laikā. Saskaņā ar Kunga Višnu instrukcijām materiālās pasaules grēki mājo graudos. Ikviens, kas seko ēkādašī, ir brīvs no visiem grēkiem un nekad nenonāk ellē. Ja kāds maldu dēļ neievēro ēkādašī, viņš joprojām tiek uzskatīts par labāko starp grēciniekiem. Zemes iemītnieks par katru graugu kumosu saņem sekas, kas līdzvērtīgas miljons brahmanu nogalināšanai. Nedrīkst ēst graudus ēkādašī dienā. Es ļoti stingri atkārtoju: “Neēdiet graudus, neēdiet graudus, neēdiet graudus ēkādašī dienā!” Gan kšatrijiem, gan vaišjām, gan šūdrām, gan visiem citiem jāpilda Mēness dienas ēkādašī pienākums. Ar to tiks sasniegta varnas (sociālās kārtas) un āšrama (dzīves kārtas) izcilība. Pat ja kāds ar viltu seko ēkādašī, visi viņa grēki tiek iznīcināti un viņš itin viegli sasniedz visaugstāko mērķi, Vaikunthas mājvietu.”