Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Uthana ēkādašī diena. Pārtraukt 07:33 – 10:35

31. oktobris

Uthana ēkādašī stāsts

Kungs Brahma teica Nāradam Muni: “Mīļais dēls, vislabākais viedais, es tev pastāstīšu par Haribodhinī ēkādašī dienas diženumu. Šī diena iznīdē visus grēkus un dāvā lielu labumu. Gudriem cilvēkiem, kas patveras pie Visaugstā Kunga, tā dod pilnīgu atbrīvi.
Vislabākais brāhman, ieguvums no peldes Gangā ir nozīmīgs tikai līdz Haribodhinī ēkādašī dienai. Šī ēkādašī diena ir Kārtikas mēneša (oktobris-novembris) augošā mēnesī. Tā ir daudz attīrošāka par peldi okeānā, svētvietā vai ezerā. Tūkstoš Ašvamēdha vai simts Rādžasūja ziedošanas nav tik spēcīgas kā šī svētā ēkādašī diena.”
Padievu svētais Nārada Muni vaicāja: “Tēvs, lūdzu, kādu labumu gūst, pilnīgi gavējot šai ēkādašī dienā, kādu gūst, ēdot vakariņas vai pusdienas (bez graudiem un pupām).”
Kungs Brahma atbildēja: “Ja cilvēks ēd vienu reizi ēkādašī dienas vidū, tiek iznīcināti iepriekšējās dzīves grēki. Ja ēd vakarā, tiek iznīcināti divu iepriekšējo dzīvju grēki. Ja cilvēks neko neēd, tiek iznīcināti septiņu iepriekšējo dzīvju grēki.
Dēls, ar stingru Haribodhinī ēkādašī dienas gavēni var iegūt to, ko reti gūst visās trijās pasaulēs. Pāpahārinī ēkādašī dienas gavēnis iznīcina grēkus, kas ir Sumeru kalna lielumā. Ja cilvēks ne tikai gavē, bet arī paliek nomodā visu ēkādašī nakti, tūkstoš viņa iepriekšējo dzīvju grēki sadeg pelnos tikpat ātri, kā kokvilnas kaudze.
Vislabākais gudrais Nāradadžī, manis uzskaitīto iegūst tas, kas strikti pilda šīs ēkādašī dienas gavēņa norādījumus. Ja kāds atbilstoši norādījumiem un priekšrakstiem izdara kaut mazu, labu darbu, tas iegūst labumu Sumeru kalna lielumā. Taču cilvēks var darīt labus darbus Sumeru kalna lielumā un iegūt nelielu labumu, ja rīcība neatbilst rakstu norādījumiem. Kas neskaita Gājatrī mantru trīs reizes dienā, kas negavē tajās dienās, kad tas ir ieteikts darīt, kas netic Dievam, kas kritizē Vēdas, kas uzskata, ka Vēdas sabojā dzīvi to sekotājam, kas pārguļ ar cita sievu, kas aiz neglābjamas muļķības dara ļaundarības, kas nenovērtē viņam sniegtu palīdzību, kas krāpj citus, tas nekad nevar efektīvi veikt nevienu reliģisku rituālu. Lai tas būtu brāhmans vai šūdra, ja viņš mēģina baudīt cita vīra sievu, tad viņš nav labāks par suņu ēdāju.
Vislabākais viedais, ikviens brāhmans, kas mīlējas ar atraitni vai cita brāhmana sievu, izposta sevi un savu ģimeni. Brāhmanam, kas nodarbojas ar aizliegtu dzimumdzīvi, nākamajā dzīvē nebūs bērnu un tiks iznīcināts viss sakrātais ieguvums. Kas kaut mazliet izrāda augstprātību pret divreiz dzimušu brāhmanu vai garīgo skolotāju, tas tūlīt zaudē patiku garīgi attīstīties, kā arī bagātību un bērnus.
Kas rīkojas amorāli, kas mīlējas ar suņu ēdāja sievu un kas biedrojas ar blēžiem, tie visi iznīcina iegūto labumu. Kas biedrojas ar grēcīgiem cilvēkiem un bez garīga nodoma apmeklē to mājas, tie tiešā ceļā dodas uz nāves valdnieka Kunga Jamarādžas valstību. Ja cilvēks vēl ēd tādā mājā, tiek iznīcināts viņa iegūtais labums, reputācija, dzīves ilgums, bērni un laime.
Nelietis, kas aizskar svētu personu, drīz zaudē garīgumu, bagātību un spēju apmierināt jutekļus, un beigās viņš deg elles ugunīs. Kam patīk aizvainot svētu cilvēku vai kas nepārtrauc kādu, kas to dara, tas ir sliktāks par ēzeli. Tas savām acīm redz, kā sagrūst viņa dinastija.
Amorāls cilvēks, blēdis, krāpnieks un trūkumu meklētājs citos pēc nāves nenonāk uz augstākām planētām, pat ja viņš dāsni ziedo vai dara citus labus darbus. Tādēļ ir jāatturas no nelāgiem darbiem un jāveic tikai labi darbi, tā iegūstot labumu un izbēgot no ciešanām.
Kad cilvēks nopietni apsver un izlemj gavēt Haribodhinī ēkādašī dienā, tiek dzēsti grēki no simts viņa iepriekšējām dzīvēm. Ja cilvēks gavē un paliek nomodā visu nakti, viņš gūst neierobežotu labumu, pēc nāves viņš nokļūst Kunga Višnu mājoklī un tūkstotis viņa senču, radinieku un pēcnācēju nokļūst turpat. Pat, ja viņa priekšteči ir darījuši daudz ļauna un cieš ellē, viņi tomēr saņem skaistus, garīgus ķermeņus un laimīgi dodas uz Višnu mājvietu.
Nārada, pat tas, kas ir briesmīgi grēkojis, nogalinot brāhmanu, tiek atbrīvots no visām slikta rakstura īpašībām, ja viņš gavē Haribodhinī ēkādašī dienā un ir nomodā ēkādašī naktī. Šādi var iegūt labumu, kas nav nopelnāms ar mazgāšanos visos svētos ūdeņos, zirgu ziedošanu un govju, zelta un auglīgas zemes ziedošanu.
Ja cilvēks gavē Haribodhinī ēkādašī dienā, viņš ir augsti kulturāls un viņa dinastija kļūst slavena. Nāves pienākšana ir neapšaubāma, un tikpat neapšaubāma ir bagātības zaudēšana. Tādēļ, vislabākais viedais, ir jāgavē šai Kungam Hari tik dārgajā dienā. Visas trīs pasauļu svētvietas sanāk kopā tā cilvēka mājā, kas gavē šai ēkādašī dienā. Tādēļ, lai iepriecinātu Kungu, kas tur rokā disku, jānoliek malā visi darbi, jāatsakās no visa un jāgavē šai ēkādašī dienā. Kas gavē Haribodhinī ēkādašī dienā, tas tiek uzskatīts par viedu cilvēku, par īstu jogu un patiesi sevi kontrolējošu askētu. Tikai tāds cilvēks spēj pienācīgi baudīt dzīvi un saņemt atbrīvi. Haribodhinī ēkādašī diena ir ļoti dārga Kungam Višnu, tādēļ tā ir ļoti svarīga garīguma sastāvdaļa. Pat viens gavēnis dāvā vislielāko labumu visās trijās pasaulēs.
Nāradadžī, kas gavē šai ēkādašī dienā, tas patiesi vairs nekad nenonāks mātes klēpī, tādēļ uzticīgi Visaugstā Kunga sekotāji atsakās no visām reliģijām un gavē Haribodhinī ēkādašī dienā. Tai diženai dvēselei, kas ar gavēni un palikšanu nomodā godina šo ēkādašī, Pats Visaugstais Kungs Šrī Govinda pārtrauc ar sliktām domām, vārdiem un darbiem radītās sekas.
Dēls, ar mazgāšanos svētos ūdeņos, ziedošanu, Visaugstā Kunga svēto vārdu atkārtošanu, askēzēm un kalpošanu Dievam Haribodhinī ēkādašī dienā, cilvēks iegūst nezūdošu labumu. Bhakta, kas šai dienā godina Kungu Mādhavu ar vislabākajiem rituālu piederumiem, atbrīvojas no simts dzīvju lielākajiem grēkiem. Bhakta, kas šai dienā gavē un pienācīgi godina Kungu Višnu, atbrīvojas no lielām briesmām. Gavēnis šai ēkādašī dienā tik ļoti iepriecina Kungu Džanārdanu, ka Viņš atved to atpakaļ pie sevis mājās, un bhakta pa ceļam apgaismo visas desmit debespuses. Kas tiecas pēc skaistuma un laimes, tam jāmēģina godināt Haribodhinī Ēkādašī, īpaši, ja tā iekrīt dvādašī. Kas gavē ar ticību šai dienā, tam Visaugstais Kungs Govinda iznīcina grēkus simts iepriekšējās dzīvēs – gan bērnībā, gan jaunībā, gan vecumā, gan slapjus, gan sausus.
Haribodhinī ēkādašī ir vislabākā ēkādašī diena. Nav nekā neiegūstama tam, kas gavē šai dienā, jo tā dāvā pārtiku, bagātību un lielu labumu, kā arī iznīdē visus grēkus, kas ir nopietns šķērslis atbrīvei. Gavēnis šai dienā it tūkstoškārt labāks par ziedošanu Saules vai Mēness aptumsuma laikā. Nāradadžī, es tev vēlreiz atkārtoju, mazgāšanās svētos ūdeņos, ziedošana un Vēdu apgūšana dod desmitmiljono daļu no tā labuma, ko dod Haribodhinī ēkādašī dienas gavēnis. Labums, ko cilvēks ir ieguvis savā mūžā ar dažiem labiem darbiem, ir bezvērtīgs, ja Kārtikas mēnesī cilvēks negavē ēkādašī dienā un negodina Kungu Višnu. Tādēļ tev vienmēr ir jāgodina Visaugstais Kungs Džanārdana un jākalpo Viņam. Tā tu sasniegsi savu mērķi – iegūsi pilnību.
Bhakta Haribodhinī ēkādašī dienā nedrīkst ēst citā mājā un nedrīkst ēst neticīgā gatavotu ēdienu. Ja viņš tā dara, viņš iegūst tikai tādu labumu, kas līdzvērtīgs neēšanai pilna mēness dienā. Filozofiskas sarunas par rakstiem Kārtikas mēnesī iepriecina Šrī Višnu daudz vairāk, nekā ziloņu un zirgu ziedošana vai dārgi rituāli. Kas atkārto svētos vārdus vai klausās par Kunga Višnu īpašībām un spēlēm – pat tikai puspantu vai ceturtdaļpantu –, tas gūst apbrīnojamu labumu, līdzību simts govju dāvināšanai brāhmanam. Nārada, Kārtikas mēnesī jāliek malā ikdienas nodarbošanās un jāvelta viss laiks un spēks Visaugstā Kunga pārpasaulīgo spēļu aprakstiem. Īpaši tas jādara gavēņa laikā. Šāda Kunga Hari slavināšana viņam tik mīļajā ēkādašī dienā dod atbrīvi simts iepriekšējām paaudzēm. Kas pavada laiku šādās sarunās, jo īpaši Kārtikas mēnesī, tas iegūst labumu, kas līdzīgs desmit tūkstošiem uguns ziedošanu, un sadedzina pelnos visus savus grēkus.
Kas klausās brīnišķīgos stāstus par Kungu Višnu, īpaši Kārtikas mēnesī, tas gūst simts govju ziedošanai līdzīgu labumu. Diženais viedais, kas ēkādašī dienā slavina Kungu Hari, tas gūst labumu, kas līdzvērtīgs septiņu salu dāvināšanai.”
Nārada Muni vaicāja savam diženajam tēvam: “Visuma ciltstēv, vislabākais padiev, lūdzu, pastāsti, kā pareizi pavadīt šo vissvētāko ēkādašī dienu. Kādu labumu tā dāvā ticīgajiem?”
Kungs Brahma atbildēja: “Dēls, tam, kas vēlas gavēt šai ēkādašī dienā, ir jāceļas agri, brahma-muhūrtas laikā (laika sprīdis no pusotras stundas pirms saullēkta līdz piecdesmit minūtēm pirms saullēkta). Ir jāiztīra zobi un jānomazgājas ezerā, upē, dīķī, akas ūdenī vai savā mājā. Ir jāgodina Kungs Šrī Kēšava, pēc tam uzmanīgi jāklausās svētā Kunga apraksts. Ar ticību un mīlestību Kungam ir jādod šāds solījums: “Kungs Kēšava, šodien, dienā, kas Tev ir tik dārga, es gavēšu, un rīt es godināšu Tavu svēto prasādu. Nemaldīgais lotosacainais Kungs, Tu esi mans vienīgais patvērums. Lūdzu, aizsargā mani.” Kad šie svinīgie vārdi Kunga priekšā ir teikti, ar prieku ir jāgavē. Nārada, kas visu nakti nedodas pie miera, kas skaisti dzied slavas dziesmas Kungam, ekstātiski dejo, spēlē burvīgu mūziku Viņa pārpasaulīgajam priekam un pārstāsta patiesos Vēdu rakstos aprakstītās Kunga Krišnas spēles, tas noteikti nonāks tālu virs trim pasaulēm, mūžīgajā, garīgajā Dieva valstībā.
Haribodhinī ēkādašī dienā jāpiedāvā Šrī Krišnam kampars, augļi un smaržīgi ziedi. Vislabākie ir dzeltenie agaru ziedi. Šajā svarīgajā dienā nevajadzētu pelnīt naudu. Citiem vārdiem, alkatība būtu jāaizstāj ar labdarību. Tā zaudējumus var pārvērst par neierobežotu ieguvumu. Vajadzētu piedāvāt Kungam dažādus augļus un mazgāt Viņu ūdenī no gliemežvāka. Ja to visu dara Haribodhinī ēkādašī dienā, tas dod desmit miljonus reižu lielāku svētību, nekā mazgāšanās visās svētvietās un visu veidu ziedošana.
Pat Kungs Indra ar saliktām rokām godina bhaktu, kas šai dienā piedāvā Kungam Džanārdanam vislabākos agastjas ziedus. Visaugstais Kungs Hari ļoti priecājas, kad Viņu izrotā ar agastjas ziediem. Nārada, es dodu atbrīvi tam, kas Kārtikas mēneša ēkādašī dienā godina Kungu Krišnu ar bela koka lapām. Es pats sadedzinu pelnos tā cilvēka desmittūkstoš dzīvju grēkus, kas šai dienā godina Kungu Džanārdanu ar svaigām tulasī lapām un smaržīgiem ziediem.
Tas, kas redz tikai Tulasī Mahārānī, pieskaras tai, meditē uz to, stāsta par to, paklanās tai, lūdz tās vēlību, godina to, stāda to un aplaista, tas mūžīgi dzīvo Kunga Hari mājvietā. Nārada, kas šādi kalpo dievietei Tulasī deviņos veidos, tas bauda laimi uz augstākajām planētām tik tūkstošus jugu, cik ir sakņu tulasī augam. Kad tulasī nobriedina sēklas, no tām izaug jauni tulasī, tie izpleš zarus un plaucē ziedus un briedina sēklas. Cik daudz sēklu ir nogatavojušās, tik kalpas tulasī kalpotāja senči dzīvo Kunga Hari mājvietā.
Kas godina Kungu Kēšavu ar kadambas ziediem, kas Viņam ļoti patīk, tas saņem žēlastību un nenokļūst nāves iemiesojuma Kunga Jamarādžas valstībā. Kādēļ gan godināt kādu citu, ja Kunga Hari iepriecināšana var piepildīt visas vēlmes? Piemēram, tas, kas piedāvā Viņam ašokas un pātalī ziedus, tas tiek atbrīvots no bēdām un ciešanām, kamēr vien Visumā ir Saule un Mēness, un pēc tam saņem atbrīvi. Vislabākais brāhman, kaneras ziedu piedāvāšana Kungam Džaganātham dod tikpat daudz labuma, kā Kunga Kēšavas pielūgšana četru jugu garumā. Kas Kārtikas mēnesī piedāvā tulasī ziedus vai pumpurus Šrī Krišnam, iegūst lielāku labumu, nekā iespējams iegūt ar desmit miljonu govju ziedošanu. Pat jaunu zāles dzinumu piedāvāšana dod simts reizes lielāku labumu, nekā parastas Visaugstā Kunga godināšanas ceremonijas.
Kas godina Kungu Višnu ar samīka koka lapām, tas tiek atbrīvots no nāves dieva Jamarādžas tvēriena. Kas lietus sezonā godina Višnu ar čampaka un jasmīna ziediem, tas nekad neatgriežas uz Zemes. Kas godina Kungu ar vienu sīku kumbhī ziediņu, tas iegūst divsimt gramu zelta ziedošanai atbilstošu labumu. Kas godina Garudas jātnieku Kungu Višnu ar vienu dzeltenu ketakī koka ziedu, tas tiek atbrīvots no desmit miljonu dzīvju grēkiem. Kas piedāvā Kungam Džaganātham ziedus un simts ar sarkano un dzelteno sandalkoka pastu apziestas lapas, tas noteikti nonāks uz Švētadvīpas, tālu prom no šīs materiālās pasaules.
Visdiženākais brāhman Šrī Nārada, tā notiek materiālās un garīgās laimes dāvātāja Kunga Kēšavas godināšana Haribodhinī ēkādašī dienā. Nākamajā dienā ir jāceļas agri, jāmazgājas upē, jāskaita džapa, atkārtojot svētos Krišnas vārdus, un atbilstoši savām iespējām mājās jāveic mīlestības pilna kalpošana Kungam. Gavēni pārtrauc, vispirms piedāvājot nedaudz prasādas brāhmaniem un tikai tad ar viņu atļauju apēdot nedaudz graudu ēdiena. Pēc tam Visaugstā Kunga iepriecināšanai ir jāgodā garīgais skolotājs, tīrākais Kunga bhakta, un atbilstoši iespējām jāpiedāvā viņam bagātīgs ēdiens, glīts apģērbs, zelts un govis. Tas patiesi iepriecina Visaugsto Kungu, kas tur rokā disku.
Tālāk bhakta dāvina brāhmanam govi. Ja bhakta ir pārkāpis kādus garīgās dzīves noteikumus, viņam par to jāpastāsta brāhmanam. Tad bhakta ziedo nedaudz naudas. Ja cilvēks ēkādašī dienā ir ēdis vakariņas, viņam nākamajā dienā ir jābaro brāhmans. Tas ļoti iepriecina Dieva Augstāko Personību.
Dēls, ja cilvēks ir gavējis bez priestera atļaujas, ja sieviete ir gavējusi bez vīra atļaujas, viņiem jādāvina brāhmanam bullis. Var dāvināt arī medu un jogurtu. Kas bez atļaujas ir atteicies no ghī, tam jādāvina piens, kas atteicies no graudiem, tam jādāvina rīss, kas gulējis uz grīdas, tam – gulta ar matraci, kas ēdis no auga lapas, tam jādāvina trauks ar ghī, kas ir klusējis, tam – zvans, kas atteicies no sezama, tam jādod zelts un jābaro brāhmanu pāris ar grezniem ēdieniem. Ja cilvēks vēlas izvairīties no plikgalvības, tad jādāvina brāhmanam spogulis. Kam ir novalkāti apavi, jādāvina apavi. Kas ir atteicies no sāls, tam jādāvina nedaudz cukura.
Kārtikas mēnesī ikvienam regulāri templī jāpiedāvā ghī lampa Kungam Višnu vai Šrīmatī Tulasīdēvī.
Ēkādašī dienas gavēnis ir pabeigts, kad cienījamam brāhmanam dāvina zelta vai vara trauku ar ghī un degli, kā arī astoņus ūdens traukus ar nedaudz zelta iekšā un pārklātus ar drānu. Kas nespēj atļauties šādas dāvanas, tam vismaz jāsaka brāhmanam patīkami vārdi. Kas tā dara, tas noteikti iegūst pilnu labumu no ēkādašī dienas gavēņa.
Kad dāvanas ir pasniegtas un atļauja paprasīta, drīkst baudīt mielastu. Šai ēkādašī dienā beidzas Čaturmāsī, tātad brāhmaniem ir jāatdod viss, no kā cilvēks ir atteicies Čaturmāsī. Kas izpilda Čaturmāsī pavadīšanas norādījumus, tas iegūst neizmērojamu labumu un pēc nāves nonāk Kunga Vāsudēvas mītnē. Ikviens, kas bez pārtraukuma pareizi pavada Čaturmāsī, iegūst mūžīgu laimi un vairs nedzimst. Taču, ja Čaturmāsī pārtrauc nelaikā, tad nopelna aklumu vai lepru.
Es esmu pastāstījis visu par pareizu gavēšanu Haribodhinī ēkādašī dienā. Kas lasa vai klausās šo stāstu, tas iegūst labumu, līdzīgu govju dāvināšanai cienījamam brāhmanam.”
Tā beidzas Kārtika-šukla jeb Haribodhinī, jeb Devothānī, jeb Uthana ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Skanda Purānas.

Piezīmes

Vēdās ir teikts: “Kas ēd šūdras mājā, kam ir draugi šūdras, kas mīlējas ar sievietēm šūdrām, jau šai dzīvē ir kļuvis par šūdru. Viņa turpmākās simts dzimšanas būs suņu ēdāju mājās.”
Padma Purānā ir teikts: “Ja cilvēks grēko apzināti, cerot attīrīties ar Dieva svētajiem vārdiem, tad viņam nav ceļa uz attīrīšanos.” Apzināti uzkrātus grēkus sauc par slapjiem, neapzināti uzkrātus – par sausiem.