Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Šrīlas Prabhupādas aiziešana

11. novembris

A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda ir Starptautiskās Krišnas apziņas biedrības dibinātājs-āčārja. Viņš deva Kunga Čaitanjas mācību visai pasaulei, izplatot to ārpus Indijas.
Viņa aiziešanas gadadienā ir pieņemts gavēt līdz pusdienlaikam.

Dzīvesstāsts

Viņa Dievišķā Žēlastība Abhajs Čaranāravinda Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda ieradās šajā pasaulē 1896. gada 1. septembrī Indijas pilsētā Kalkutā. 1922. gadā viņš satika savu garīgo skolotāju Bhaktisidhāntu Sarasvatī Gosvāmī, izcilo teoloģijas zinātnieku un sešdesmit četru Gaudīja-mathu (Vēdu institūtu) dibinātāju. Bhaktisidhānta Sarasvatī tūlīt saskatīja izglītotā jaunekļa spējas un pārliecināja to veltīt savu dzīvi Vēdu zināšanu izplatīšanai. Tā 1933. gadā Šrīla Prabhupāda saņēma iesvētību.
Jau pašā pirmajā tikšanās reizē Šrīla Bhaktisidhānta palūdza Šrīlu Prabhupādu sludināt Vēdu zināšanas angļu valodā. Indijā Šrīla Prabhupāda uzrakstīja komentārus Bhagavad-gītai, un 1944. gadā sāka izdot žurnālu «Back to Godhead», kurš iznāca divas reizes mēnesī. Prabhupāda strādāja viens; viņš rediģēja, drukāja uz rakstāmmašīnas, laboja tipogrāfijas slejas un pats izplatīja iespiestos žurnālus. Tagad šo žurnālu turpina izdot viņa mācekļi rietumos.
1950. gadā Šrīla Prabhupāda atstāja ģimenes dzīvi un pieņēma nākošo dzīves kārtu, ko sauc par vānaprasthu, kas deva iespēju vairāk laika veltīt Vēdu rakstu studēšanai un grāmatu rakstīšanai. Viņš apmetās uz dzīvi svētajā vietā Vrindāvanā, vēsturiskajā Rādhā-Dāmodaras templī, kur dzīvoja ļoti vienkārši. 1959. gadā viņš pieņēma atsacīšanās dzīves kārtu (sanjāsu). Vēl dzīvodams Rādhā-Dāmodaras templī, Šrīla Prabhupāda sāka tulkot un rakstīt skaidrojumus senajai, autoritatīvajai Purānai Šrīmad Bhāgavatama (Bhāgavata Purāna), kurā ietilpst astoņpadsmit tūkstoši sanskrita pantu. Indijā viņš sarakstīja arī nelielu grāmatu «Ceļojumi uz citām planētām.»
Šrīla Prabhupāda pēc pirmo trīs Šrīmad Bhāgavatamas sējumu izdošanas devās uz Amerikas Savienotajām valstīm. Viņš ieradās Ņujorkā 1965. gada septembrī, lai izpildītu garīgā skolotāja norādījumus. Līdz mūža beigām Viņa Dievišķā Žēlastība iztulkoja un sarakstīja vairāk nekā piecdesmit grāmatu, kurās viņš izklāstīja Indijas filozofiskās un reliģiskās klasikas būtību un mērķi.
Ņujorkā Šrīla Prabhupāda bija pilnīgi bez līdzekļiem. Pilnībā veltījis sevi garīgā skolotāja misijai, viņš pēc gada (1966. gada jūlijā) nodibināja Starptautisko Krišnas apziņas biedrību. Šrīla Prabhupāda atstāja šo pasauli 1977. gada 14. novembrī, un līdz pašai pēdējai dienai vadīja šo biedrību, kura jau viņa dzīves laikā izauga par pasaules mēroga apvienību ar vairāk nekā simts āšramiem, skolām, tempļiem, Vēdiskajiem institūtiem un lauku kopienām.
1972. gadā Viņa Dievišķā Žēlastība pirmo reizi rietumos ieviesa Vēdiskās izglītības sistēmu (pamata un vidējā izglītība), nodibinot gurukulu ASV Teksasas štatā, Dalasā. Tagad tādas skolas ir daudzās valstīs.
Šrīla Prabhupāda aizsāka vairāku lielu starptautisku projektu īstenošanu. Viņš lika mācekļiem Indijā izveidot lielus garīgās kultūras centrus. Galvenais no tiem ir Šrīdāma Mājāpura, kas nākotnē tiks izveidota par garīgo pilsētu. Vrindāvanā ir uzcelts krāšņais Krišna-Balarāmas templis un viesnīca, gurukula, Šrīlas Prabhupādas memoriāls un muzejs. Liels kultūras un izglītības centrs ir radīts Mumbajā (Bombejā). Līdzīgus centrus ceļ arī Deli un daudzās citās Indijas pilsētās.
Tomēr Šrīlas Prabhupādas visnozīmīgākais ieguldījums ir viņa grāmatas. Tās ir augstu novērtējuši zinātnieki, kas atzinuši to autoritāti, domas dziļumu un skaidrību. Tās par mācību grāmatām izmanto daudzās augstskolās. Viņa grāmatas ir tulkotas vairāk nekā septiņdesmit valodās. Šrīlas Prabhupādas darbu izdošanai 1972. gadā tika nodibināta starptautiska organizācija «The Bhaktivedanta Book Trust», kura tagad ir vislielākā Indijas reliģisko un filozofisko darbu izdevniecība.
Mūža pēdējo divpadsmit gadu laikā Šrīla Prabhupāda par spīti savam vecumam apceļoja pasauli četrpadsmit reizes un pabija visos kontinentos; savu ceļojumu laikā viņš nenogurstoši lasīja lekcijas, un nekad nepārtrauca savu darbu kā rakstnieks, lai gan vienmēr bija ļoti aizņemts arī ar citiem pienākumiem. Viņa darbi ir liels ieguldījums Vēdu filozofijas, reliģijas, literatūras un kultūras rakstu bibliotēkā.