Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Sat-tila ēkādašī diena. Pārtraukt 08:52 – 11:19

12. janvāris

Sat-tila ēkādašī stāsts

Dālbhja Riši teica Pulastjam Muni: “Kad garīgā dvēsele saskaras ar materiālo enerģiju, tā tūlīt sāk darīt grēcīgus darbus – zagt, nogalināt un nodarboties ar aizliegtu dzimumdzīvi. Tā var darīt vēl briesmīgākas lietas, piemēram, nogalināt brāhmanu. Vistīrākā personība, lūdzu, saki man, kā šīs nelaimīgās dvēseles var izbēgt no soda un nenokļūt ellē? Lūdzu, pastāsti, kā ar nelielu ziedojumu var atbrīvoties no grēku sekām.”
Pulastja Muni atbildēja: “Veiksmīgais, tu esi uzdevis svarīgu un slepenu jautājumu. Tāds nav uzdots ne Brahmam, ne Višnu, ne Šivam, ne Indram. Lūdzu, klausies ļoti uzmanīgi manu atbildi.
Māghas mēneša sākumā (janvāris-februāris) ir jānomazgājas, jāapvalda sajūtas, jāatsakās no iekāres, dusmām, greizsirdības, kritikas un alkatības un jāmeditē uz Dieva Augstāko Personību Šrī Krišnu. Pēc tam jāsavāc nedaudz govs mēslu, pirms tie ir pieskārušies zemei, jāsajauc ar sezama sēklām un kokvilnu un jāizveido 108 bumbiņas. Tas jādara dienā, kad parādās Purvāšādha-nakšatras zvaigznājs. Tad ir jāpilda Šrī ēkādašī norādījumi un priekšraksti, kurus es tev tagad skaidroju.
Pēc mazgāšanās ir jāgodā Kungs, ir jāskaita Šrī Krišnas svētais vārds. Vienlaicīgi ir jāapsolās gavēt ēkādašī dienā. Nakts jāpavada bez miega un jāveic homa jeb uguns rituāls. Tad jāveic āratī ceremonija, lai iepriecinātu Kungu, kurš tur rokās gliemežvāku, disku, vāli un citus priekšmetus. Āratī laikā jāpiedāvā pie Viņa pēdām sandalkoka pasta, vīraks, kampars, gaiša ghī lampa un garšīgi ēdieni. Svētajai ugunij ir jāpiedāvā 108 bumbiņas, kas pagatavotas no govs mēsliem, sezama sēklām un kokvilnas, skaitot Visaugstā Kunga Krišnas svētos vārdus. Bez tam visu dienu un nakti jāpilda parastie ēkādašī noteikumi un priekšraksti, kas šoreiz ir atteikšanās no graudiem un pupām. Kungam jāpiedāvā ķirbis, kokosrieksts un gvajave. Ja tie nav pieejami, tos var aizstāt ar beteļriekstiem.
Visu dzīvo būtņu aizstāvim Kungam Šrī Džanārdanam jāskaita šāda lūgšana: “Kungs Šrī Krišna, Tu esi visžēlsirdīgākā Dieva Personība. Tu dāvā atbrīvi visām kritušajām dvēselēm. Kungs, mēs esam krituši materiālās eksistences okeānā. Lūdzu, esi laipns pret mums. Lotosacainais Dievs, lūdzu, pieņem mūsu vispazemīgāko, sirsnīgāko un godbijīgāko paklanīšanos! Visas pasaules aizsargātāj, mēs vēl un vēlreiz pazemīgi Tevi godinām. Visaugstā dvēsele, Visaugstākais, Tēvu Tēvs, lūdzu, pieņem mūsu pazemīgo piedāvājumu vai ļauj to pieņemt Tavai mūžīgajai dzīvesbiedrei Šrīmatī Lakšmīdēvī.”
Pēc tam bhaktam jāmēģina iepriecināt cienījams brāhmans ar siltiem vārdiem, pilnu ūdens trauku, saulessargu, apavu pāri un apģērbu, lūdzot dāvāt svētību, kas palīdzētu attīstīt neviltotu mīlestību uz Kungu Šrī Krišnu. Ja iespējams, ir jādāvina brāhmanam melna govs, īpaši, ja brāhmans labi pārzina visus Vēdu priekšrakstus. Tāpat jāpiedāvā trauks ar sezama sēklām.
Godājamais Dālbhja Muni, godināšanai un uguns rituāliem vislabāk der melnās sezama sēklas. Baltās vai brūnās ir paredzētas cienījamiem brāhmaniem ēšanai. Kas Sat-tila ēkādašī dienā var dot gan melnas, gan baltas vai brūnas sezama sēklas, tas pēc ķermeņa atstāšanas nonāks uz debesu planētām un dzīvos tur tik tūkstošus gadu, cik sēklu ienāktos, ja dāvātās sēklas iesētu un izaudzētu.
Šai ēkādašī dienā ticīgajam jāmazgājas ūdenī, kam piejauktas sezama sēklas. Ķermenis ir jāapziež ar sezama sēklu pastu. Sezama sēklas jāpiedāvā uguns rituālā. Sezama sēklas jāēd, jāziedo un jāpieņem šo sēklu dāvinājumi. Tie ir seši (sat) sezama sēklu (tila) izmantošanas veidi, lai garīgi attīrītos šai ēkādašī dienā, tādēļ to sauc par Sat-tila ēkādašī.
Diženais Dēvariši Nāradadžī reiz vaicāja Dieva Augstākajai Personībai Šrī Krišnam: “Vareni apbruņotais Kungs, Tu esi tik pievilcīgs saviem bhaktām! Lūdzu, pieņem manu vispazemīgāko paklanīšanos. Jādava, lūdzu, pastāsti man, ko dod Sat-tila ēkādašī dienas gavēnis.”
Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Vislabākais no divreiz dzimušajiem, Es tev pastāstīšu gadījumu, ko esmu redzējis Savām acīm. Senos laikos uz Zemes dzīvoja veca sieviete brāhmanī, kas ar apvaldītām sajūtām katru dienu Mani godināja. Viņa daudz gavēja, godinot Mani un ar bhakti kalpojot Man bez jebkāda personiska nolūka. Stingro askēžu dēļ viņa bija vāja un tieva. Viņa ziedoja brāhmaniem un jaunavām, un pat plānoja atdot savu māju labdarībai. Vislabākais brāhman, lai gan šī garīgi noskaņotā sieviete dāvāja ziedojumus cienījamiem cilvēkiem, viņa nekad nepiedāvāja ēdienu ne brāhmaniem, ne padieviem.
Es sāku pārdomāt viņas neparasto rīcību: “Šī jaukā sieviete ir attīrījusies ar gavēšanu visās labvēlīgajās dienās un ar precīzu Manis godināšanu. Tādēļ viņa noteikti ir pelnījusi nonākšanu Manā mājvietā, kas parastiem cilvēkiem nav sasniedzama.” Es atnācu uz Zemi viņu pārbaudīt. Es pārvērtos par Kunga Šivas sekotāju ar galvaskausu virkni kaklā un ziedojumu trauku rokā.
Kad es viņai tuvojos, viņa Man teica: “Godājamais, lūdzu, saki taisnību, kādēļ Tu esi atnācis pie manis?”
Es atbildēju: “Skaistā, Es esmu ieradies lūgt tev svētu žēlastības dāvanu.”
Sieviete dusmīgi iemeta manā ziedojumu traukā lielu dubļu piku. Nārada Muni, es klusējot apgriezos un gāju prom uz Savu mītni. Es biju pārsteigts par jaukās brāhmanī savādo diženas augstsirdības un skopuma sajaukumu.
Šī askētiskā kundze sasniedza garīgo pasauli savā ķermenī, tik ļoti viņa pūlējās gavēt un ziedot. Un, tā kā viņa Man bija piedāvājusi dubļus, es tos pārvērtu par skaistu māju. Taču, Nāradadžī, māja bija kā dubļi – tajā nebija nekā ēdama, nedz arī mēbeļu un rotājumu. Sieviete atrada tajā tikai kailas sienas. Viņa tuvojās Man un dusmīgi teica: “Es esmu gavējusi tik daudzās labvēlīgās dienās, es esmu novājējusi un nespēcīga. Es Tevi esmu godinājusi un skaitījusi Tev dažādas lūgšanas, jo Tu esi visu Visumu valdnieks un aizsargātājs. Un pēc tā visa manā mājā nav ne ēdiena, ne bagātību. Džanārdana, saki, lūdzu, kādēļ tā?”
Es atbildēju: “Lūdzu, atgriezies savā mājā. Pēc kāda laika aiz ziņkārības tevi apciemos padievu sievas. Neatver viņām durvis, kamēr tās neaprakstīs tev Sat-tila ēkādašī diženumu un nozīmīgumu.”
Sieviete atgriezās mājās. Kādu dienu pie viņas ieradās padievu sievas un unisonā teica: “Skaistā, mēs esam atnākušas tevi apciemot. Labestīgā, lūdzu, atver durvis un ļauj sevi ieraudzīt.”
Sieviete atbildēja: “Dārgās, ja jūs vēlaties nākt iekšā, jums jāapraksta man ieguvums no Sat-tila ēkādašī dienas gavēņa.” Taču neviena sieva neatbildēja.
Vēl pēc kāda laika sievas atgriezās, un viena skaisti pastāstīja par šīs svētās ēkādašī dienas cildenumu. Kad beidzot vecā sieviete atvēra durvis, viņas ieraudzīja, ka tā nav ne padieve, ne gandharvu sieva, ne dēmoniete, ne nāga-patnī. Sieviete bija no vienkāršas cilvēku dzimtas.
Sieviete ņēma vērā padievu sievu aprakstu un no tā laika gavēja Sat-tila ēkādašī dienā, kas dod gan materiālus priekus, gan atbrīvi. Tā viņa ieguva gan skaistas mēbeles, gan pārtiku. Vēl vairāk, viņas materiālais ķermenis pārvērtās par skaistu, glīti veidotu, garīgu ķermeni. Ar Sat-tila ēkādašī žēlastību un vēlību gan sieviete, gan viņas māja garīgajā pasaulē kļuva krāšņa un mirdzoša, laistījās zeltā, sudrabā, dārgakmeņos un dimantos.
Nāradadžī, cilvēks nedrīkst mantkārības dēļ demonstratīvi gavēt ēkādašī dienā, cerot negodīgi iegūt bagātību. Viņam nesavtīgi jāziedo sezama sēklas, apģērbi un ēdieni, cik viņš var atļauties. Tā viņš mūžu pēc mūža iegūs veselību un augstu garīgu apziņu. Beigu beigās viņš tiks atbrīvots no materiālās dzīves važām un nokļūs Visaugstā Kunga mājvietā. Vislabākais padiev, tāds ir mans viedoklis.””
Pulastja Muni nobeigumā teica: “Dālbhja Muni, kas pareizi un ar lielu ticību gavē apbrīnojamajā Sat-tila ēkādašī dienā, tas atbrīvojas gan no garīga trūkuma, gan prāta, fiziska, sociāla un intelekta trūkuma. Viņš atbrīvojas arī no neveiksmēm un sliktām zīmēm. Gavēnis šai ēkādašī dienā, dāvinot, ziedojot un ēdot sezama sēklas, atbrīvo no pagātnes grēkiem, par to nav nekādu šaubu. Nevajag brīnīties, kā tas notiks. Tā retā dvēsele, kas pareizā bhakti noskaņā pēc Vēdu priekšrakstiem nodarbojas ar labdarību, pavisam atbrīvojas no slikto darbu sekām un atgriežas atpakaļ mājās pie Dieva, garīgajā pasaulē.”
Tā beidzas Māgha-krišna jeb Sat-tila ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Bhavīšja-utara Purānas.