Loading Notikumi

« Notikumi

Sadžana ēkādašī diena. Pārtraukt 05:06 – 10:41

23. jūlijs

Sadžana ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Kēšava, kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Āšādhas mēneša (jūnijs-jūlijs) augošā mēnesī? Kas ir šīs labvēlīgās dienas godājamā dievība? Kā šī diena pareizi jāpavada?”
Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Zemes sargātāj, Es labprāt pastāstīšu brīnumainu notikumu, ko Kungs Brahma ir stāstījis savam dēlam Nāradadžī.
Reiz Nārada vaicāja savam tēvam: “Kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Āšādhas mēneša (jūnijs-jūlijs) augošā mēnesī? Lūdzu, pastāsti, kā to pareizi pavadīt un tā iepriecināt Visaugsto Kungu Višnu.”
Kungs Brahma atbildēja: “Dižais sludinātāj, vislabākais svētais, vistīrākais Kunga Višnu bhakta, tavs jautājums, kā parasti, ir ļoti vērtīgs visai cilvēcei. Šai un tajā pasaulē nav nekā labāka par Kunga Hari dienu ēkādašī. Ja tajā pareizi gavē, tā iznīcina pat visļaunākos grēkus. Tādēļ es tev pastāstīšu par Āšādha-šukla ēkādašī.
Šis ēkādašī dienas gavēnis attīra no visiem grēkiem un izpilda visas vēlēšanās. Tādēļ tas, kas negavē šai dienā, drīz vien nonāks ellē. Āšādha-šukla ēkādašī dienu pazīst arī kā Padma ēkādašī. Ir jāgavē šai dienā, lai iepriecinātu visu sajūtu valdnieku Hrišīkēšu. Nārada, klausies uzmanīgi. Es Tev no rakstiem atstāstīšu brīnišķīgu notikumu par ēkādašī. To klausoties vien, tiek iznīcināti visi grēki un šķēršļi garīgās attīstības ceļā.
Dēls, reiz dzīvoja svēts Saules dzimtas valdnieks Māndhāta. Viņš vienmēr cīnījās par taisnību, tādēļ viņš tika iecelts par imperatoru. Viņš rūpējās par saviem padotajiem tāpat kā par saviem ģimenes locekļiem un bērniem. Viņa dievticības un reliģiozitātes dēļ valstī nebija sērgu, sausuma un nekādu slimību. Iedzīvotāji dzīvoja bez jebkāda satraukuma un bija ļoti turīgi. Valdnieka kasē nebija negodīgi iegūtas naudas. Viņš laimīgi valdīja daudzus gadus.
Taču reiz kāds grēks izraisīja vairāku gadu ilgu sausumu. Iedzīvotāji bija badā. Graudu trūkuma dēļ nebija iespējams veikt Vēdu rituālus, ziedot senčiem un padieviem, pat studēt Vēdu rakstus. Visi sapulcējās pie sava mīļotā valdnieka un uzrunāja to: “Valdniek, tu vienmēr rūpējies par mūsu labklājību, tādēļ mēs pazemīgi lūdzam tavu palīdzību. Ikvienam un it visam šai pasaulē nepieciešams ūdens. Bez ūdens gandrīz nekas nav izmantojams un ir miris. Vēdās ūdeni sauc “nāra”. Tā kā Dieva Augstākā Personība atdusas uz ūdens virsmas, viņu sauc par Nārājanu. Dievs rada savu mājokli uz ūdens un atpūšas uz tā. Mākoņu formās Visaugstais Kungs atrodas debesīs un dod lietu, kas veldzē labību un uztur ikvienu dzīvu būtni.
Valdniek, stipra sausuma dēļ ļoti trūkst graudu. Mēs ciešam trūkumu. Iedzīvotāju skaits samazinās, daudzi mirst un atstāj valsti. Labākais Zemes valdniek, lūdzu, sameklē risinājumu un atgriez mums mieru un pārticību.”
Valdnieks atbildēja: “Jūs sakāt patiesību, labība ir kā Brahmans, Absolūtā Patiesība, kas dzīvo graudos, un tā stiprina visas dzīvās būtnes. Patiesi, visa pasaule dzīvo no graudiem. Kādēļ valstī ir šausmīgs sausums? Rakstos tas ir sīki aprakstīts. Ja valdnieks ir nereliģisks, cieš viņš un viņa padotie. Es ilgi esmu domājis par šo jautājumu, bet ne pagātnē, ne tagad es nevaru atrast nevienu grēku. Taču iedzīvotāju dēļ es meklēšu risinājumu.”
Ar tādām domām valdnieks Māndhāta sapulcināja armiju un svītu, godināja mani un devās uz mežu. Viņš klīda pa to, meklējot diženos viedos, kam pajautāt, kā atrisināt krīzi valstī. Viņš uzgāja mana dēla Angiras Muni āšramu. Angiras spožums apspīdēja visu apkārt. Viņš sēdēja savā mītnē un izskatījās kā Brahma. Valdnieks Māndhāta ļoti priecājās satikt cildenus gudros, kas spēja pilnībā valdīt pār savām sajūtām.
Valdnieks tūlīt nokāpa no zirga un godināja Angiras Riši lotospēdas. Viņš salika rokas un lūdza Muni svētību. Svētais atbildē svētīja viņu ar mantru palīdzību un vaicāja par septiņu valdnieka varu labklājību.
Valdnieks izstāstīja, kāda situācija ir viņa valstī. Tad Māndhāta vaicāja viedajam par viņa dzīvi un vai viņš ir laimīgs. Angira Riši vaicāja valdniekam, kādēļ tas ir veicis tālu un grūtu ceļu mežā. Māndhāta pastāstīja par bēdām, kādas cieš viņa padotie: “Diženais gudrais, es valdu un uzturu valsti pēc Vēdu priekšrakstiem, tādēļ es nezinu, no kā ir radies sausums. Es esmu atnācis, lai rastu atbildi šim noslēpumam. Lūdzu, palīdzi man sniegt palīdzību iedzīvotājiem.”
Angira Riši valdniekam teica: “Šis laikmets, Satja juga, ir vislabākais laikmets, jo Dharma stāv uz visām četrām kājām. Ikviens ciena brāhmanus kā visaugstāko sabiedrības slāni. Ikviens dara savu darba pienākumu, un tikai divreiz dzimušajiem brāhmaniem ir atļauts veikt vēdiskās askēzes. Lauva starp valdniekiem, tas ir standarts, tā ir pieņemts, taču tavā valstī ir kāds šūdra, kas nelikumīgi veic askēzes. Tādēļ tavā zemē nav lietus. Tev jāsoda šis strādnieks ar nāvi, tā tu noņemsi viņa darbības izdarīto piesārņojumu un atjaunosi mieru savā zemē.”
Valdnieks vaicāja: “Kā man nogalināt šo nevainīgo askēžu veicēju? Lūdzu, dod man garīgu padomu.”
Angira Muni teica: “Valdniek, tev jāgavē ēkādašī dienā, kas ir Āšādas mēneša augošā mēnesī. Šo labvēlīgo dienu sauc par Padma ēkādašī, un tās ietekmē tavā valstī atgriezīsies lietus, un kopā ar to graudi un cita pārtika. Šī ēkādašī diena ticīgam cilvēkam dāvā pilnību, noņem visu slikto un aizvāc visus šķēršļus ceļā uz pilnību. Valdniek, šai ēkādašī dienā ir jāgavē gan tev, gan taviem radiniekiem, gan valsts iedzīvotājiem. Tad nešaubīgi viss valstī normalizēsies.”
Valdnieks uzklausīja gudro, dziļi paklanījās viņam un atgriezās pilī. Kad pienāca Padma ēkādašī diena, Māndhāta sapulcēja visus brāhmanus, kšatrijus, vaišjas un šūdras un lika tiem stingri gavēt šai svarīgajā dienā. Visi darīja, kā teikts, un nākamajā dienā sāka līt, labība izauga un tauta vāca bagātīgas ražas. Pēc visu sajūtu valdnieka Visaugstā Kunga Hrišīkēšas žēlastības visi valdnieka Māndhātas pavalstnieki kļuva ļoti laimīgi un turīgi.
Tādēļ, Nārada, ikvienam stingri jāgavē šai ēkādašī dienā, jo ticīgajam tā dāvā laimi un atbrīvi.”
Kungs Šrī Krišna nobeigumā teica: “Mans dārgais Judhišthira, Padma ēkādašī ir tik spēcīga, ka tās diženuma lasītājs vai klausītājs kļūst pilnīgi bezgrēcīgs. Pāndav, kas vēlas Mani iepriecināt, tam stipri jāgavē šai Dēva-šajanī ēkādašī dienā. Mahārādža Judhišthira, kas vēlas atbrīvi, tam šai ēkādašī dienā regulāri jāgavē. Šī diena ir arī Čaturmāsjas gavēņa sākums.”
Tā beidzas Āšādha-šukla jeb Dēva-šajanī ēkādašī, jeb Padma ēkādašī, jeb Sadžana ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Bhavīšja-utara Purānas.

Piezīmes

Ir teikts, ka bez ūdens nav iespējamas trīs lietas: pērles, cilvēki un milti. Pērles galvenā īpašība ir spīdums, un tas rodas no ūdens. Cilvēka būtība ir sēkla, un tā galvenokārt sastāv no ūdens. Bez ūdens miltus nevar pārvērst par mīklu, izcept maizi, piedāvāt to un ēst. Dažreiz ūdeni sauc par džala-nārājanu, Visaugsto Kungu dzīvi uzturoša ūdens izskatā.
Septiņas valdnieka varas ir:
1. pats valdnieks;
2. ministri;
3. viņa bagātības;
4. viņa armijas spēki;
5. viņa sabiedrotie;
6. brāhmani;
7. valstī veiktās ziedošanas ceremonijas un viņam pakļautībā esošie.
Četras Dharmas kājas ir patiesīgums, askēzes, žēlastība un tīrība.
Dēva-šajanī vai Višnu-sajanī ir diena, kad Kungs Višnu kopā ar padieviem dodas gulēt. Ir teikts, ka pēc šīs dienas nevajag veikt jaunus rituālus līdz Uthana ēkādašī dienai, kas ir Kārtikas mēnesī (oktobris-novembris). Gulošus padievus nevar uzaicināt uz ziedošanas arēnu, un Saule iet pa dienvidu ceļu.