Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Pavitropana ēkādašī diena. Pārtraukt 06:06 – 07:47

22. augusts

Pavitropana ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Madhūsudana, dēmona Madhu nogalinātāj, lūdzu, esi man žēlīgs un pastāsti par ēkādašī, kas ir Šrāvanas mēneša (jūlijs-augusts) augošā mēnesī.”
Visaugstais Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Valdniek, es ar prieku pastāstīšu par šīs svētās ēkādašī dienas diženumu, jo klausīšanās vien dod tādu pašu labumu kā zirga ziedošana.
Dvāpara jugas sākumā dzīvoja valdnieks Mahīdžita. Viņš valdīja pār Māhīsmatī-purī. Viņam nebija dēla, tādēļ sava valsts viņam šķita pavisam drūma. Precēts vīrs bez dēla negūst laimi ne šai dzīvē, ne nākamajā. Valdnieks ilgi pūlējās iegūt mantinieku, bet bez panākumiem. Gadi gāja, un valdnieks sāka raizēties arvien vairāk. Kādu dienu viņš teica saviem konsultantiem: “Savā dzīvē es neesmu grēkojis, un manā kasē nav vardarbīgi iegūtas naudas. Es nekad neesmu piesavinājies ziedojumus padieviem un brāhmaniem. Piesakot karu un iekarojot valstis, es esmu vadījies pēc militārās mākslas likumiem un noteikumiem. Es esmu sargājis savus padotos kā savus bērnus. Es esmu sodījis pat savus radiniekus, kad tie bija pārkāpuši likumu. Ja mans ienaidnieks ir bijis lēnprātīgs un ticīgs, es esmu viņu uzņēmis kā labu viesi. Divreiz dzimušās dvēseles, es esmu centīgi un precīzi ievērojis Vēdu standartus, taču mana māja vēl arvien ir bez dēla. Lūdzu, sakiet, kāpēc tā ir noticis.”
Konsultanti uzklausīja valdnieku un apspriedās savā starpā. Tad viņi apmeklēja daudzus diženus viedos. Atbildes meklējumos viņi nokļuva pie tīra, vienkārša un laimīga gudrā, kas strikti pildīja gavēņa zvērestu. Viņš bija pilnībā pakļāvis savas sajūtas, viņš bija uzvarējis dusmas un viņš ļoti labi pārzināja savus pienākumus. Viņš patiesi izcili zināja visus Vēdu secinājumus un bija pagarinājis savas dzīves ilgumu līdz Brahmas mūža garumam. Viņa vārds bija Lomaša Riši. Viņš zināja pagātni, tagadni un nākotni. Pēc katras kalpas no viņa ķermeņa nokrita viens mats.
Valdnieka padomdevējus savaldzināja šī diženā dvēsele. Viens pēc otra viņi ar prieku tuvojās gudrajam, dziļi paklanījās viņa priekšā un ar milzīgu cieņu teica: “Viedais, tikai liela laime ir ļāvusi mums satikt tevi.”
Lomaša Riši atbildēja: “Laipni lūdzu, sakiet, kādēļ esat atnākuši šurp. Kādēļ jūs mani slavējat? Man ir jādara viss, lai atrisinātu jūsu problēmu, jo tādiem gudrajiem kā es ir tikai viena vēlēšanās – palīdzēt citiem. Nešaubieties par to.”
Valdnieka pārstāvji teica: “Mēs esam atnākuši pie tevis, cildenais viedais, lai lūgtu palīdzību nopietnās grūtībās. Viedais, tu esi kā Kungs Brahma. Patiesi, visā pasaulē nav labāka gudrā. Mūsu valdnieks Mahīdžita ir uzturējis un sargājis mūs kā savus bērnus, taču viņam nav dēla. Viedais, mēs skumstam, redzot viņa ilgas pēc dēla, tādēļ mēs esam devušies uz mežu pildīt nopietnas askēzes. Mums ir paveicies uziet tevi. Pēc tevis apmeklēšanas visas vēlmes piepildās un sekmīgi veicas darbi. Tādēļ mēs pazemīgi lūdzam padomu, kā mūsu valdnieks var iegūt dēlu.”
Lomaša Riši noklausījās konsultantu lūgumu, uz mirkli iegrima dziļā meditācijā un uzreiz ieraudzīja valdnieka iepriekšējo dzīvi. Pēc meditācijas Riši teica: “Jūsu valdnieks iepriekšējā dzīvē ir bijis tirgotājs. Viņš nejutās pietiekami bagāts, tādēļ pelnīja naudu ar grēcīgiem paņēmieniem. Viņš ceļoja pa ciematiem un pārdeva preces. Reiz, Džjēšthas mēneša ēkādašī dienā viņš ceļoja no viena ciema uz citu. Dienas vidū viņš sajuta slāpes. Ciemata nomalē viņš pamanīja skaistu, mazu dīķi. Tikko viņš gatavojās padzerties, pie tā pienāca govs ar tikko dzimušu teliņu. Tie abi karstuma dēļ bija izslāpuši, taču, kad tie sāka dzert, tirgotājs rupji atgrūda tos malā un savtīgi apmierināja slāpes. Govs un teliņa apvainošana ir iemesls, kādēļ jūsu valdniekam nav dēla. Viņa iepriekšējā dzīvē paveiktie labie darbi ir devuši viņam mierīgu valdnieka dzīvi.”
Valdnieka padomnieki teica: “Mūžam jaunais Riši, mēs esam dzirdējuši par Vēdu solījumu, ka cilvēks var dzēst savas grēcīgās rīcības sekas. Lūdzu, dod mums norādījumus, kā iznīcināt valdnieka grēkus. Lūdzu, dod valdniekam svētību, lai viņa ģimenē piedzimtu princis.”
Lomaša Riši teica: “Šrāvanas mēneša augošā mēnesī ir Putrada ēkādašī diena. Šai dienā jums visiem un valdniekam jāgavē un jāpaliek nomodā visu nakti, stingri ievērojot noteikumus un priekšrakstus. Tad jums jāatdod valdniekam viss jūsu iegūtais labums. Ja jūs darīsiet, kā teicu, valdniekam noteikti būs labs dēls.”
Valdnieka padomdevēji ļoti nopriecājās un dziļā pateicībā godināja viņu. Laimē starojošām acīm viņi atgriezās mājās.
Šrāvanas mēnesī konsultanti atcerējās Lomaša Riši padomu. Ēkādašī dienā gavēja visi Māhīsmatī-purī iedzīvotāji ar valdnieku priekšgalā. Nākamajā dienā dvādašī pavalstnieki ar pienākuma apziņu atdeva iegūto labumu valdniekam. Tā spēcīgā ietekme ļāva valdniecei kļūt grūtai un radīt ļoti skaistu dēlu.”
Kungs Krišna nobeigumā teica: “Judhišthira, kopš tā laika Šrāvanas mēneša augoša mēness ēkādašī dienu sauc par Putrada (“dēla devēja”) ēkādašī. Kas vēlas laimi šai un nākamajā dzīvē, tam noteikti šai svētajā dienā jāatturas no graudaugiem un pākšaugiem. Kas klausās par Putrada ēkādašī diženumu, tas atbrīvojas no visiem grēkiem, tam būs labs dēls un tas noteikti pēc nāves nonāks debesīs.”
Tā beidzas Šrāvana-šukla jeb Putrada ēkādašī, jeb Pavitropana ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Bhavīšja Purānas.

Piezīmes

Sanskrita vārds “putra” nozīmē “dēls”. “Pu” nozīmē noteiktu elles nostūri, “tra” nozīmē “atbrīvot”. Kopā tas nozīmē: “persona, kas kādu atbrīvo no elles ar nosaukumu Pu.” Tādējādi katram precētam vīrietim jārada kaut viens dēls un jādod tam pienācīga izglītība, tad tēvs tiks paglābts no neciešamas dzīves. Taču šis norādījums neattiecas uz nopietniem Kunga Krišnas bhaktām, jo Kungs kļūst par viņu dēliem, tēviem un mātēm. Turklāt Čanākja Pandits saka: “Patiesība ir mana māte, zināšanas ir mans tēvs, amats ir mans brālis, laipnība ir mans draugs, miers ir mana sieva un piedošana ir mans dēls. Šie seši ir mana ģimene.” Piedošana ir svarīgākā no 26 Kunga bhaktas īpašībām. Tādēļ bhaktam īpaši jāpūlas to attīstīt. Piedošana ir dēls, tādēļ Kunga bhaktam pat uz atsacīšanās ceļa ir jāgavē šai ēkādašī dienā un jālūdz pēc šāda dēla.
Viena kalpa ir 12 Kunga Brahmas stundas un 4 320 000 000 Saules gadi.
Lomašam Riši piemita visas labās īpašības, jo viņš bija Kunga bhakta. Šrīmad Bhāgavatā (5.18.12.) ir teikts: “Stingram Krišnas godinātājam piemīt visas Krišnas un padievu labās īpašības, un tās izpaužas konsekventi. Taču tam, kam nav ticības Dieva Augstākajai Personībai, nav labu īpašību, jo tas ir iepīts materiālās eksistences izdomājumos, kas ir Kunga ārēja izpausme.”