Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Pašankuša ēkādašī diena. Pārtraukt 08:09 – 11:28

20. oktobris

Pāpānkuša ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Madhusūdana, dēmona Madhu nogalinātāj, kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Āšvinas mēneša (septembris-oktobris) augošā mēnesī? Lūdzu, esi žēlīgs un atklāj man šo noslēpumu.”
Dieva Augstākā Personība Šrī Krišna atbildēja: “Valdniek, lūdzu, klausies, es tev pastāstīšu par šīs ēkādašī – Pāpānkuša ēkādašī dienas diženumu. Tā dzēš visus grēkus. Šai dienā pēc noteikumiem un priekšrakstiem jāgodina dievība Padmanābha, Kungs Višnu, no kura nabas aug lotoss. Tā cilvēks iegūst tādas debesu baudas, kādas vien šai pasaulē var vēlēties, un pēc nāves iegūst atbrīvi. Ar Garudas jātnieka Kunga Višnu pazemīgu godināšanu var iegūt to pašu, ko ar ilgām askēzēm, apvaldot un kontrolējot sajūtas. Ja cilvēks ir izdarījis neskaitāmu daudzumu smagu noziegumu, viņš var glābties no elles soda ar visu grēku noņēmēja Kunga Šrī Hari godināšanu.
Svētceļojumu doto labumu var gūt arī ar Kunga Višnu svētā vārda atkārtošanu. Kas ēkādašī dienā atkārto svētos vārdus “Rāma”, “Višnu”, “Džanārdana” vai “Krišna”, tas nekad nenokļūst Jamarādžas mājvietā. Tāpat šo mītni neierauga tas bhakta, kas gavē Man tik dārgajā Pāpānkuša ēkādašī dienā.
Vaišnavs, kas kritizē Kungu Šivu, nonāk ellē, un arī Šivas pielūdzējs, kas kritizē mani, noteikti nonāk turpat. Simts zirgu ziedošanu un simts Rādžasūrjas ziedošanu nedod pat sešpadsmito daļu no tā labuma, ko gūst no ēkādašī dienas gavēņa. Nav lielāka labuma par to, ko gūst ar gavēni ēkādašī dienā. Trijās pasaulēs nav nekā tik iepriecinoša un grēkus attīroša kā Kunga Padmanābhas ēkādašī diena.
Valdniek, kamēr cilvēks nav gavējis Kunga Padmanābhas vārdā nosauktajā Pāpānkuša ēkādašī dienā, viņš paliek grēcīgs un ļauno darbu sekas viņu nepamet kā uzticīga sieva. Trijās pasaulēs nav tāda ieguvuma, ko varētu salīdzināt ar gavēni šai ēkādašī dienā. Kas ar ticību gavē, nekad neierauga iemiesoto nāvi, Kungu Jamarādžu. Kas vēlas atbrīvi un nokļūšanu debesīs, labu veselību, sievietes, bagātību, pārticību, tam vienkārši jāgavē Pāpānkuša ēkādašī dienā. Valdniek, ne Ganga, ne Gaja, ne Kāšī, ne Puškara, pat ne svētvieta Kurukšētra nedod tādu labumu kā šī ēkādašī diena.
Zemes aizsargātāj Mahārādža Judhišthira, pēc gavēšanas ēkādašī dienā bhaktam jāpaliek nomodā visu nakti un jāklausās par Kungu, jāskaita Kunga vārdi un jākalpo Kungam. Tā viņš viegli nokļūst Visaugstajā Kunga Višnu mājvietā. Ne tikai viņš, desmit viņa senču paaudzes no mātes puses, desmit no tēva puses un desmit sievas senču paaudzes saņem atbrīvi. Viņi visi atgūst sākotnējo Vaikunthas izskatu ar četrām rokām, dzelteniem tērpiem un skaistām ziedu vītnēm. Slavenais čūsku nāvētājs Garuda viņus uz muguras aiznes uz garīgo pasauli.
Vislabākais valdniek, gan bērns, gan jaunietis, gan vecs cilvēks ar Pāpānkuša ēkādašī dienas gavēni atbrīvojas no visiem grēkiem un necieš dzimšanas mokas. Ikviens, kas gavē šai dienā, atbrīvojas no grēkiem un atgriežas garīgajā Kunga Šrī Hari mājvietā. Kas šai vislabvēlīgākajā svētajā dienā ziedo zeltu, sezama sēklas, auglīgu zemi, govis, graudus, dzeramo ūdeni, saulessargu vai apavu pāri, tas nekad nenokļūst grēcinieku soģa Jamarādžas valstībā. Taču, ja zemes iemītnieks nedara garīgus darbus, jo īpaši, ja viņš negavē ēkādašī dienā, tad no viņa elpas nav vairāk jēgas kā no kalēja plēšām.
Vislabākais valdniek, Pāpānkuša ēkādašī dienā pat vistrūcīgākajiem ir jānomazgājas un kaut kas jāziedo, un pēc iespējas jāveic citi labvēlīgi darbi.
Kas ziedo un atbalsta ļaudis, rok dīķus, būvē atpūtas vietas, dārzus un mājas, tas necieš no Jamarādžas soda. Ja kāds ilgi dzīvo, ir bagāts un no labas ģimenes, ar labu veselību, tas noteikti iepriekšējā dzīvē ir darījis labus darbus. Taču tas, kas gavē Pāpānkuša ēkādašī dienā, nokļūst Visaugstā Kunga mājvietā.”
Kungs Šrī Krišna nobeigumā teica: “Svētais Judhišthira, Es tev esmu pastāstījis par labvēlīgās Pāpānkuša ēkādašī dienas diženumu.”
Tā beidzas Āšvina-šukla jeb Pāpānkuša ēkādašī, jeb Pašankuša ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Brahma-vaivarata Purānas.