Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Parama ēkādašī diena. Pārtraukt 04:30 – 07:36

10. jūnijs

Parama ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Visaugstais Kungs, kā sauc dilstoša mēness ēkādašī dienu, kas ir gada pievienotajā mēnesī? Kādas īpašības tai piemīt? Visuma Skolotāj, kā šai dienā pareizi gavēt? Lūdzu, pastāsti man to.”
Dieva Augstākā Personība Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Judhišthira, šo labvēlīgo dienu sauc Paramā ēkādašī. Tā dāvā lielu svētību – patīkamu dzīvi un pilnīgu atbrīvi, tā atbrīvo no dzimšanas un nāves. Šai dienā jāgavē tāpat, kā Kārtikas mēneša augoša mēness ēkādašī dienā. Ar mīlestību un bhakti ir jāgodina Mani, vislabāko dzīvo būtni.
Es tev pastāstīšu brīnišķīgu stāstu, ko esmu dzirdējis no gudrā Kāmpiljas pilsētā.
Reiz Kāmpiljas pilsētā dzīvoja ļoti dievbijīgs brāhmans Sumēdha ar ļoti šķīstu un uzticīgu sievu Pavitru. Iepriekšējā dzīvē Sumēdha bija kaut ko nodarījis, un tagad viņam nebija ne naudas, ne graudu. Viņš daudz lūdza citiem, bet nespēja sadabūt pietiekami pārtikas. Viņam bija trūcīgs apģērbs un mājoklis. Taču sievai bija tik labs raksturs, ka tā uzticīgi viņam kalpoja, neskatoties uz trūkumu. Kad viņu mājās ieradās viesi, mātadžī Pavitra atdeva tiem savu ēdienu. Viņa bieži bija izbadējusies, taču viņas skaistā, lotosam līdzīgā seja nesavīta. Viņa novājēja, bet pieķeršanās vīram bija nesalaužama.
Sumēdha vēroja viņu un ar nožēlu teica: “Mana dārgā, skaistā sieva, es lūdzu žēlastības dāvanas bagātajiem, bet saņemu tikai drupačas. Ko man darīt? Kā uzlabot mūsu nožēlojamo stāvokli? Kurp man iet pēc palīdzības? Padevīgā un mīļā sieva, bez pietiekamas bagātības un mājas mēs nekad nebūsim laimīgi. Tādēļ, lūdzu, ļauj man doties peļņā. Ja es pielikšu pūles, es noteikti iegūšu, ko liktenis man ir lēmis. Bez centības cilvēks nevar piepildīt savas vēlmes vai iegūt nepieciešamo. Tādēļ gudri ļaudis saka, ka entuziasma pilnas pūles vienmēr dod panākumus.”
Pavitra klausījās vīra vārdus un viņas acis piepildījās asarām. Viņa salika rokas un ar milzīgu cieņu un mīlestību teica: “Es domāju, mans dārgais, te nav neviena, kas būtu gudrāks par tevi. Tikai tas, kas rūpējas par citu labumu, pat trūkumā var runāt tā, kā tu. Taču rakstos ir teikts, ka cilvēks saņem tieši tik bagātības, cik iepriekšējās dzīvēs ir izdalījis ziedojumos. Ja cilvēks neko nav devis citiem, viņš var sēdēt uz zelta kalna Meru lielumā un būt nabags. Ja cilvēks dod zināšanas, naudu, auglīgu zemi un citus labumus, viņš to pašu saņem nākotnē. Mēs gūstam, ko esam devuši ar labu sirdi. Ko radītājs un likteņa pavēlnieks ir ierakstījis liktenī, tas noteikti notiks. Neviens nekļūst bagāts, ja iepriekšējās dzīvēs nav ziedojis. Vislabākais brāhman, tā kā mēs esam nabagi, ne tu, ne es iepriekšējās dzīvēs neesam pietiekami ziedojuši cienījamām personām. Tādēļ, žēlsirdīgais vīrs, tev vajadzētu palikt te kopā ar mani. Bez tevis es nespēšu nodzīvot ne brīdi. Ne tēvs, ne māte, ne brālis, ne vīratēvs, ne kāds cits ģimenes loceklis nepieņem vīra pamestu sievu. Visi teiks: “Tevi pametis vīrs, tu nes nelaimi.” Man stipri pārmetīs. Lūdzu, paliec kopā ar mani un esi mierā ar to, kas mums ir. Kas ir lemts, to mēs noteikti saņemsim un baudīsim laimi, kad pienāks laiks.”
Pēc šiem žēlabainajiem sievas vārdiem Sumēdha nolēma palikt dzimtajā ciemā. Kādu dienu pie viņiem ieradās dižens viedais Kaundinja. Brāhmans un viņa sieva piecēlās un ar cieņu paklanījās viedajam. Ar noliektu galvu Sumēdha uzrunāja diženo viedo: “Mēs priecājamies tevi redzēt, visgudrākais viedais. Mana dzīve ir izdevusies, un es esmu tev ļoti pateicīgs.” Sumēdha piedāvāja Kaundinjam Muni ērti apsēsties un ļoti slavēja viņa askēzes un zināšanas. Sumēdha teica: “Man ir ļoti paveicies, ka redzu tevi šeit.” Trūcīgais brāhmans pacienāja viedo, cik vien labi spēja. Pēc tam Pavitra vaicāja ceļiniekam: “Visizglītotākais, kas mums būtu jādara, lai izkļūtu no nabadzības? Kā cilvēks var iegūt labu ģimeni, bagātību un izglītību, ja iepriekšējā dzīvē nav neko ziedojis? Mans vīrs vēlas doties peļņā un atstāt mani te vienu, bet es viņu lūdzu palikt kopā ar mani. Es pazemīgi teicu, ka trūkums šai dzīvē ir nepietiekamas ziedošanas sekas iepriekšējās dzīvēs. Tā viņš nolēma palikt. Tā ir mana veiksme, ka tu šodien esi žēlīgi ieradies pie mums. Tagad mēs esam pārliecināti, ka mūsu nabadzība drīz beigsies. Vislabākais brāhman, lūdzu, saki mums, kā varam izkļūt no likteņa nolemtās mūžīgās nabadzības? Žēlsirdīgais, lūdzu, nosauc līdzekli – svētvietu, gavēņa dienu vai askēzi –, kas uz mūžiem pārtrauktu mūsu grūto likteni.”
Diženais viedais Kaundinja uzklausīja sirsnīgo lūgumu, mirkli klusējot domāja un teica: “Ir gavēņa diena, kas ir ļoti dārga Dieva Augstākajai Personībai Kungam Hari. Gavēnis šai dienā likvidē visus grēkus un novērš visas nabadzības ciešanas. Šī diena ir papildus mēneša dilstošā mēnesī un to sauc par Parama ēkādašī. Kungam Višnu tā ir pati mīļākā diena, tādēļ tāds nosaukums. Šī diena dāvā visu nepieciešamo dzīvei – naudu, pārtiku – un beigās dod atbrīvi. Parama ēkādašī dienas vakarā jāsāk apdziedāt Kunga diženums un ekstāzē jādejo, un tā jāturpina visu nakti.
Reiz Kuvēra ar ticību gavēja šai dienā. Kungs Šiva pamanīja, cik strikti Kuvēra gavē, nopriecājās un iecēla to par debesu mantzini. Valdnieks Hariščandra gavēja šai dienā un atguva savu dārgo sievu un dēlu, kas bija pārdoti, un atgriezās tronī un turpināja valdīt bez kavēkļiem. Platacainā kundze, tev tādēļ arī ir jāgavē svētajā Parama ēkādašī dienā, jāpilda visi noteikumi un priekšraksti un jābūt nomodā visu nakti.””
Kungs Šrī Krišna turpināja: “Pāndu dēls Judhišthira, tā Kaundinja Muni žēlsirdīgi un sirsnīgi deva norādījumus Pavitrai par Parama ēkādašī dienas gavēni. Tad viņš teica Sumēdham: “Dienu pēc ēkādašī, dvādašī, tev jāzvēr izpildīt visus Panšarātrikas gavēņa noteikumus un priekšrakstus. Pēc mazgāšanās no rīta tev un tavai labajai sievai kopā ar saviem un viņas vecākiem jāgavē piecas dienas. Tad jūs varēsiet atgriezties mājās, atpakaļ pie Kunga Višnu.
Kas šajās piecās dienās izmanto tikai vienu sēdekli, tas dodas uz debesu planētām. Kas cienā kvalificētus brāhmanus, tas gūs labumu kā no visu padievu, cilvēku un dēmonu pabarošanas. Kas dāvā trauku ar ūdeni divreiz dzimušam brāhmanam, tas gūst labumu kā no visas planētas piedāvāšanas ziedojumā. Kas dāvā trauku ar sezama sēklām, tas dzīvo debesīs tik gadus, cik traukā bija sēklu. Kas dāvā pogu ar zeltainu ghī, tas pēc priekiem uz zemes noteikti nonāk Saules dieva valstībā. Kas visas piecas dienas atturas no mīlēšanās, tas gūst debešķīgu laimi un uz Indralokas priecājas kopā ar debesu jaunavām. Tādēļ jums abiem – Sumēdham un Pavitrai – jāgavē piecās Pančarātrikas dienās, tad jums būs pietiekami ēdamā un bagātības visu atlikušo mūžu uz šīs planētas. Jūsu nākamā dzīves vieta pēc tam būs garīgā pasaule.”
Brāhmanu pāris uzklausīja cildeno padomu un gavēja Parama ēkādašī un Pančarātrikas dienās. Diezgan drīz no valdnieka pils pie viņiem ieradās skaists princis. Pēc Kunga Brahmas norādījuma princis dāvināja Sumēdham un Pavitrai skaistu māju ar izmeklētām mēbelēm un aicināja viņus tur dzīvot. Viņš uzslavēja brāhmanu askēzes un pacietību un uzdāvināja viņiem vēl veselu saimniecību dzīves nodrošināšanai. Tad princis atgriezās pilī. Tā Sumēdha ar sievu baudīja visus šīs pasaules labumus un pēc tam devās uz Kunga Višnu mājvietu.
Kas gavē gan Parama ēkādašī, gan Pančarātrikas dienās, tas tiek atbrīvots no visiem grēkiem un pēc dzīves izbaudīšanas atgriežas uz Višnulokas. Brāhmanu pāris Sumēdha un Pavitra tā izdarīja. Judhišthira, nav iespējams izrēķināt ieguvumu no Parama ēkādašī dienas gavēņa. Tā dod labumu, kas līdzvērtīgs peldēm Puškaras ezerā un Gangā, govju ziedošanai un visu reliģisko rituālu veikšanai. Kas gavē šai dienā, tas ir veicis ziedošanu senčiem Gajā. Viņš iegūst arī labumu kā no gavēšanas visās citās labvēlīgajās dienās.
Kā brāhmani tiek uzskatīti par labāko sabiedrības kārtu, kā govs ir labākā no četrkājainajiem, kā Indra ir labākais padievs, tā pievienotais mēnesis ir vislabākais mēnesis. Gavēnis piecās šī mēneša Pančarātrikas dienās noņem visus nelāgos grēkus. Savukārt gavēnis gan Pančarātrikas dienās, gan Parama un Padminī ēkādašī dienās iznīcina visus grēkus. Ja cilvēks nespēj gavēt ēkādašī dienās, viņam pēc iespējas jāgavē pievienotajā mēnesī. Ja cilvēka ķermeni ieguvušais pievienotajā mēnesī pienācīgi nenomazgājas un gavē Kungam Hari dārgajās ēkādašī dienās, tas zaudē iegūto un pārcieš 8 400 000 sugu ciklu. Retā iespēja būt cilvēka ķermenī ir paredzēta labuma uzkrāšanai un izkļūšanai no šīs materiālās pasaules. Tādēļ ir noteikti jāgavē Parama ēkādašī dienā.”
Kungs Šrī Krišna nobeigumā teica: “Bezgrēcīgais Judhišthira, pēc tava lūguma Es esmu aprakstījis, kādu brīnumainu labumu var gūt no gavēņa Parama ēkādašī dienā, kas ir pievienotā mēneša dilstošā mēnesī. Tev pēc iespējas ir jāgavē šai dienā.”
Valdnieks Judhišthira kopā ar brāļiem un sievu Draupadī precīzi izpildīja Kunga Krišnas norādījumus. Viņi baudīja šīs pasaules priekus, kādi ir pieejami tikai retajam. Pēc tam viņi atgriezās mājās, atpakaļ pie Dieva. Kas pienācīgi nomazgājas un gavē abās pievienotā mēneša ēkādašī dienās, tas nokļūst debesīs un pēc tam nonāk Šrī Višnu mājvietā, pa ceļam saņemot visu padievu uzslavas un lūgšanas.”
Tā beidzas Parama ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Skanda Purānas.

Piezīmes

Rakstos ir teikts: “Kas ar entuziasmu cenšas, tas noteikti gūst panākumus, bet, kas tikai pieņem savu likteni, tas ir sliņķis.”
Rakstos ir teikts: “Kas ir bagātīgi ziedojis, tas saņem pārpasaulīgas zināšanas, garīgu izglītību, apmierinošu bagātību un patīkamu ģimeni. Visi labie darbi atgriežas, daudzkārt pavairoti.” Manu-nīti Mahārādža Manu ir teicis: “Ko ir nolēmis likteņa lēmējs Vidhāta, tas noteikti notiks. Laba izglītība, prasmes un entuziasms negarantē panākumus.”
Nitī šastrā ir teikts: “Brāhmans, sieviete un vīteņaugs nespēj izdzīvot bez piemērota atbalsta un aizsardzības.” Tādēļ modernā sieviešu vienlīdzība ir pilnīga neveiksme. Garuda Purānā ir teikts: “Šķīsta sieva par debesu baudu, visaugstāko pienākumu un vislielāko askēzi uzskata stabila, garīgi attīstīta vīra iepriecināšanu. Ja vīrs ir apmierināts, viņa domā, ka arī Visaugstais Kungs un padievi ir apmierināti. Dieva Augstākā Personība ietver Sevī visus padievus.”