Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Pāpamočanī ēkādašī diena. Pārtraukt 10:14 – 11:16

31. marts

Pāpamočanī ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Visaugstais Kungs, es esmu no Tevis dzirdējis par Amalakī ēkādašī. Tagad es vēlos dzirdēt par ēkādašī dienu, kas iekrīt Čaitras mēnesī (marts-aprīlis). Kungs, kā sauc šo ēkādašī, un kādu labumu cilvēks gūst, to pareizi pavadot?”
Dieva Augstākā Personība Kungs Krišna atbildēja: “Vislabākais valdniek, ikvienas dzīvās būtnes labad Es labprāt aprakstīšu šīs ēkādašī dienas slavu. Šo ēkādašī sauc par Pāpamočanī. Savulaik Lomasa Riši ir stāstījis par šo ēkādašī dienu imperatoram Māndhātam.
Valdnieks Māndhāta vērsās pie Riši: “Diženais viedais, visas cilvēces labad, lūdzu, saki, kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Čaitras mēneša dilstošā mēnesī. Lūdzu, izskaidro, kā šo dienu pareizi pavadīt. Vēl, lūdzu, apraksti ieguvumu, ko tā dod.”
Lomasa Riši atbildēja: “Čaitras mēneša (marts-aprīlis) dilstošā mēnesī ir Pāpamočanī ēkādašī diena. Tā atbrīvo ticīgu bhaktu no rēgu un dēmonu ietekmes. Lauva cilvēku vidū, šī ēkādašī dāvā astoņas pilnības, piepilda visas vēlmes, attīra cilvēka dzīvi no slikto darbu sekām un padara cilvēku šķīstu.
Lūdzu, klausies senu notikumu par šo ēkādašī dienu un galveno gandharvu Čitratathu. Reiz pavasarī debesu dejotāju sabiedrībā viņš aizklīda uz brīnišķīgu meža nostūri, kur bija bagātīgi uzplaukuši dažādi ziedi. Tur viņi satika gandharvus un kinarus, un pašu debesu valdnieku Kungu Indru, kam tur patika uzturēties. Ikvienam šķita, ka nav labāka dārza par to. Arī daudzi viedie bija tur un veica askēzes. Padieviem patika uzturēties šajā debesu dārzā Čaitras un Vaišākhas mēnešos.
Šai dārzā bija dižens viedais Mēdhāvī. Viņu visu laiku mēģināja savaldzināt ļoti skaistas dejotājas. Īpaši centās Mandžugoša – viņa izdomāja dažādus veidus, kā kārdināt cildeno Muni, taču aiz cieņas pret viedo un viņa gadiem ilgi ar askēzēm uzkrāto ievērojamo spēku viņa tam negāja pārāk tuvu. Trīs kilometrus tālāk viņa uzslēja telti, ļoti skaisti dziedāja un spēlēja tamburīnu. Pat mīlas dievs uzbudinājās, vērojot un klausoties viņas priekšnesumu un ieelpojot viņas sandalkoka pastas aromātu. Mīlas dievs atcerējās neveiksmīgu atgadījumu ar Kungu Šivu un nolēma atriebties, savaldzinot Mēdhāvī. Viņš izmantoja Māndžūgošas uzacis kā loku, skatienus kā loka stiegru, acis kā bultas, krūtis kā mērķi un tuvojās Mēdhāvī, vilinot viņu pārtraukt transu un lauzt zvērestus. Kad Māndžūgoša palūkojās uz spēcīgo, pievilcīgo un jauno jogu, viņu saviļņoja iekāre. Viņa skatījās uz ļoti gudro, skoloto viedo, kam pāri plecam bija pārlikts tīrs, balts brāhmana apģērbs un rokā sanjāsī nūja, un kas glīti sēdēja Čjavanas Riši āšramā.
Māndžūgoša nāca tuvāk un sāka valdzinoši dziedāt. Mazi zvaniņi pie viņas jostas un potītēm kopā ar rokassprādzēm radīja apburošu simfoniju. Mēdhāvī tas viss apbūra. Viņš saprata, ka jaunā meitene vēlas būt kopā ar viņu. Tajā brīdī mīlas dievs izšāva spēcīgu garšas, taustes, redzes, ožas un skaņas bultu un pastiprināja viedā pieķeršanos Māndžūgošai.
Māndžūgoša lēni, ar pievilcīgām kustībām un jaukiem skatieniem tuvojās Mēdhāvī. Viņa graciozi nolika tamburīnu un apskāva viedo tāpat, kā vītenis apvijas ap spēcīgu koku. Mēdhāvī bija savaldzināts, viņš pārtrauca meditāciju un nolēma izklaidēties. Vienā mirklī viņš zaudēja prāta un sirds skaidrību. Viņš vairs neatšķīra dienu no nakts un izklaidējās ļoti, ļoti ilgi.
Māndžūgoša ievēroja, ka jaunā joga svētums ir stipri cietis, un nolēma viņu pamest. Viņa teica: “Diženais, lūdzu, ļauj man atgriezties mājās.”
Mēdhāvī atbildēja: “Skaistā, tu tik tikko esi ieradusies. Lūdzu, paliec vēl līdz rītam.”
Māndžūgošu biedēja viedā jogas spēks, un viņi palika kopā precīzi 57 gadus, 9 mēnešus un 3 dienas. Mēdhāvī tas šķita kā viens mirklis. Māndžūgoša atkal teica: “Lūdzu, ļauj man iet.”
Mēdhāvī atbildēja: “Dārgā, uzklausi mani. Paliec vēl vienu nakti, un rīt no rīta vari doties prom. Paliec, kamēr es izpildīšu rīta rituālus un noskaitīšu svēto gājatrī mantru. Lūdzu, pagaidi tik ilgi.”
Māndžūgošu vēl arvien biedēja viedā jogas spēks, taču viņa saņēmās, pasmaidīja un teica: “Cik daudz laika tev vajag, lai pabeigtu rīta rituālus? Lūdzu, esi žēlīgs un padomā par laiku, ko esi pavadījis kopā ar mani.”
Viedais pārdomāja, cik gadus ir bijis kopā ar Māndžūgošu, un pārsteigts teica: “Patiešām, es esmu bijis kopā ar tevi 57 gadus!” Viņa acis kļuva sarkanas un šķīla dzirksteles. Viņš nu attiecās pret Māndžūgošu kā pret iemiesotu nāvi, garīgās dzīves sagrāvēju. Ar trīcošu balsi viņš nolādēja Māndžūgošu: “Blēdīgā sieviete! Tu esi sadedzinājusi pelnos manas grūtās askēzes! Grēcīgā, cietsirdīgā, kritusī sieviete, tev prātā tikai ļaunums! Lai tev ir briesmīga dzīve! Blēde, kļūsti par ļaunu garu pišāču!”
Skaistā Māndžūgoša ļoti pazemīgi lūdza: “Vislabākais brāhman, lūdzu, esi man žēlīgs un atcel lāstu! Diženais, ir teikts, ka biedrošanās ar tīriem bhaktām dod rezultātu uzreiz, bet viņu lāsts sāk darboties tikai pēc septiņām dienām. Es esmu bijusi kopā ar tevi 57 gadus, lūdzu, esi laipns pret mani!”
Mēdhāvī Muni atbildēja: “Lēnprātīgā sieviete, ko lai es daru? Tu esi iznīcinājusi visus manu askēžu rezultātus. Tomēr es tev pateikšu veidu, kā atbrīvoties no manām dusmām. Čaitras mēneša dilstošā mēnesī ir labvēlīga ēkādašī diena, kas noņem visus grēkus. To sauc par Pāpamočanī ēkādašī dienu. Skaistā, kas gavē šai svētajā dienā, tas tiek pilnīgi atbrīvots no dzimšanas velnišķīgā izskatā.”
Viedais tūlīt devās uz sava tēva āšramu. Čjavana Muni ieraudzīja dēlu un teica: “Dēls, ar pretlikumīgu darbību tu esi izšķiedis askēžu rezultātus.”
Mēdhāvī atbildēja: “Tēvs, lūdzu, saki, kas man jādara, lai noņemtu pretīgo grēku, ko esmu uzņēmies, dzīvojot kopā ar Māndžugošu.”
Čjavana Muni atbildēja: “Dārgais dēls, tev jāgavē Pāpamočanī ēkādašī dienā, kas ir Čaitras mēneša dilstošā mēnesī. Tā iznīcina visus grēkus, lai cik smagi tie būtu.”
Mēdhāvī darīja, kā tēvs bija ieteicis, un gavēja Pāpamočanī ēkādašī dienā. Visi viņa grēki tika iznīcināti, un viņš saņēma lielu ieguvumu. Arī Mandžugoša gavēja šai ēkādašī dienā un atbrīvojās no lāsta, atgriezās uz debesu planētām un atguva iepriekšējo stāvokli.”
Lomaša Riši turpināja: “Valdniek, kas ar ticību un apņēmību gavē Pāpamočanī ēkādašī dienā, tas pilnīgi iznīcina visus savus grēkus.””
Šrī Krišna nobeigumā teica: “Valdniek Judhišthira, kas lasa vai klausās par Pāpamočanī ēkādašī, tas iegūst tādu pašu labumu kā no tūkstoš govju ziedošanas. Turklāt tiek noņemti tādi grēki kā brāhmana nogalināšana, aborts, alkohola dzeršana un mīlēšanās ar sava skolotāja sievu. Tādu neaprēķināmu labumu dāvā gavēnis slavējamajā Pāpamočanī ēkādašī dienā, kas Man ir ļoti dārga.”
Tā beidzas Čaitra-krišna jeb Pāpamočanī ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Bhavīšja-utara Purānas.

Piezīmes

Kad Šiva Pradžāpatī Dakšas ziedošanas arēnā zaudēja mīļo sievu Satī, viņš iznīcināja visu arēnu. Tad viņš atdzīvināja sievastēvu Dakšu un pielika tam āža galvu. Beigās viņš apsēdās un meditēja 60 tūkstošus gadu. Kungs Brahma lika Kāmadēvam pārtraukt Šivas meditāciju. Mīlas dievs ar skaņas, garšas, taustes, redzes un ožas bultām uzbruka Šivam, tas pamodās no transa, sadusmojās par traucējumu un nekavējoties ar trešās acs skatienu sadedzināja Kāmadēvu pelnos.
Biedrošanās ar sievieti ir tik ietekmīga, ka vīrietis aizmirst par laiku, enerģiju, īpašumu un pat par sevi. Niti šāstrā ir teikts: “Pat padievi nespēj paredzēt sievietes rīcību un nespēj saprast likteņa noteikto vīrieša nākotni.” Jagjavalkja Muni ir teicis: “Brahmačārī, kas vēlas garīgu dzīvi, nedrīkst saistīties ar sievietēm, nedrīkst par tām domāt, runāt ar tām vienatnē, pieņemt to palīdzību un mīlēties.”