Loading Notikumi

« Notikumi

Padminī ēkādašī diena. Pārtraukt 04:46 – 10:29

25. maijs

Padminī ēkādašī stāsts

Sūta Gosvāmī teica: “Mahārādža Judhišthira teica: “Džanārdana, kā sauc augoša mēness ēkādašī dienu, kas ir gada pievienotajā mēnesī? Kā šai dienā pareizi gavēt? Lūdzu, pastāsti man to.”
Dieva Augstākā Personība Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Pāndav, izcilo ēkādašī dienu, kas ir pievienotā mēneša augošā mēnesī, sauc par Padminī ēkādašī. Tā ir ļoti labvēlīga. Veiksmīgā dvēsele, kas ar lielu apņēmību un ticību gavē šai dienā, atgriežas mājās, pie Manis. Šī pievienotā mēneša ēkādašī diena ar tādu pat spēku likvidē grēkus kā Es. Pat Kungs Brahma nespēj to pietiekami uzslavēt. Sen, sen Kungs Brahma pastāstīja Nāradam par šo atbrīvi dodošo un grēkus noņemošo dienu.”
Kungs Krišna ar lotosam līdzīgajām acīm aiz prieka par Judhišthiras jautājumu pastāstīja viņam stāstu: “Valdniek, lūdzu, klausies uzmanīgi, Es tev pastāstīšu par pareizu gavēšanu Padminī ēkādašī dienā. Par to reti runā pat diženie viedie.
Gavēnis jāsāk dašamī, dienu pirms ēkādašī. Ir jāatsakās no dāla, zirņiem, spinātiem, medus un jūras sāls. Nedrīkst ēst cita mājā, kā arī no metāla traukiem. Dašamī dienā drīkst ēst tikai vienu reizi, ir jāguļ uz zemes un jāatturas no mīlēšanās.
Ēkādašī dienā jāceļas agri. Zobus mazgāt nedrīkst. Ir jānomazgājas viscaur, ja iespējams, tad svētvietā. Skaitot svētas Vēdu mantras, jāieziež ķermenis ar govs mēsliem, kas sajaukti ar mālu, sezama sēklu pastu, kuša zāli un amalakī augļu pulveri. Tad vēlreiz jānomazgājas viscaur, un jāskaita šāda lūgšana:
“Svētais māls, tevi ir radījis Kungs Brahma, attīrījis Kašjāpa Muni un no ūdens izcēlis Kungs Krišna Varāha iemiesojumā. Māls, lūdzu, attīri manu galvu, acis un pārējo ķermeni. Māls, es dziļi godinu tevi. Lūdzu, attīri mani, lai es varu godināt Visaugsto Kungu Šrī Hari.
Govs mēsli, jums ir medicīniskas un antiseptiskas īpašības, jo jūs nākat tieši no mūsu mātes, govs vēdera. Jūs varat attīrīt visu Zemi. Lūdzu, pieņemiet manus cieņas apliecinājumus un attīriet mani.
Āmalakī augļi, lūdzu, pieņemiet manus cieņas apliecinājumus. Jūs esat radušies no Kunga Brahmas siekalām, tādēļ jūsu atrašanās šeit attīra visu planētu. Lūdzu, attīriet manu ķermeni.
Visaugstais Kungs Višnu, dievu Dievs, Visuma Skolotāj, kam rokās ir gliemežvāks, disks, vāle un lotoss, lūdzu, atļauj man mazgāties visos svētos ūdeņos.”
Skaitot šīs lūgšanas, atkārtojot mantras Kungam Varunam un meditējot uz visām svētvietām Gangas krastos, ir jāmazgājas tajā ūdenī, kāds ir pieejams.
Judhišthira, pēc tam ir jānoberž ķermenis, notīrot muti, muguru, krūtis, rokas un vēderu. Tā ir sagatavošanās, lai sāktu godināt Visaugsto Kungu dzeltenā tērpā, kas iepriecina visas dzīvās būtnes. Ar tādu rīcību bhakta iznīcina visus grēkus. Pēc tam jāskaita svētā Gājatrī mantra, jāgodina senči un jādodas uz Višnu templi godināt laimes dievietes Lakšmīdēvī vīru Kungu Nārājanu.
Ja iespējams, bhakta ar zeltu izrotā Šrī Rādhas un Krišnas vai Šivas un Pārvatī dievības un kalpo tām. Jāpiepilda vara vai māla trauks ar tīru ūdeni, jāsajauc ar smaržvielām, jāapklāj ar audumu un jāuzliek zelta vai sudraba vāks. Tā tiek sagatavota āsana, kur lūgšanu laikā novietot Rādhā-Krišna vai Šiva-Pārvatī dievības. Atkarībā no iespējām, dievībām jāpiedāvā smaržīgs vīraks, gaiša ghī lampa, sandalkoka pasta, kampars, muskuss, kunkuma un citas smaržvielas, kā arī aromātiski ziedi, piemēram, baltie lotosi vai citi, kas tai laikā zied. Vēl jāpiedāvā glīti izrotāti ēdieni. Šajā īpašajā ēkādašī dienā bhaktam ekstāzē jādejo un jādzied dievību priekšā.
Noteikti jāatturas no pradžalpas (sarunām par ikdienišķām lietām). Nedrīkst runāt vai pieskarties zemas kārtas personām un sievietēm menstruāciju laikā. Šai dienā ļoti jācenšas runāt patiesību un stingri jāatturas kādu kritizēt Višnu dievības, brāhmanu un garīgā skolotāja priekšā. Tā vietā kopā ar citiem bhaktām jāklausās, kā vaišnavi lasa Purānas par Kunga Višnu diženumu. Nedrīkst dzert ūdeni un pat ar lūpām pieskarties tam. Ja tas nav iespējams, drīkst dzert tikai ūdeni vai pienu. Citādi gavēnis tiek pārtraukta nelaikā. Ir jābūt nomodā visu ēkādašī nakti, dziedot un spēlējot mūzikas instrumentus Visaugstā Kunga priekam.
Pirmajā ēkādašī nakts ceturtdaļā bhakta savai godināmajai dievībai piedāvā kokosriekstu mīkstumu, otrajā ceturtdaļā – remdinošu bela augli, trešajā – apelsīnu, nakts beigās – dažus beteļriekstus.
Ja bhakta ir nomodā pirmo ēkādašī nakts ceturtdaļu, viņš iegūst Agnistomas jagjai līdzvērtīgu labumu. Ja ir nomodā nākamo nakts ceturtdaļu, tad ieguvums ir tāds pats, kā veicot Vādžapēja jagju. Ja pavada nomodā trešo nakts daļu, ieguvums ir kā no Ašvamēdha jagjas. Kas ir nomodā visu nakti, tas iegūst visu uzskaitīto un vēl labumu kā no Rādžasūrja jagjas. Tādējādi gadā nav labākas gavēņa dienas par Padminī ēkādašī. Nekas cits nedod tik lielu ieguvumu: ne uguns ziedošanas, ne zināšanas, ne izglītība, ne askēzes. Kas gavē šai svētajā ēkādašī dienā, tas gūst labumu kā no peldēm visas pasaules svētos ūdeņos kopā.
No rīta, kad lec saule, ir jāmazgājas un jāgodina Mani. Tad ir jācienā godājams brāhmans un ar cieņu jādod tam Kunga Kēšavas dievība un trauks ar smaržūdeni. Tāda dāvana bhaktam garantē veiksmi šai dzīvē un atbrīvi.
Judhišthira, pēc tava lūguma Es esmu tev aprakstījis noteikumus un priekšrakstus, kas jāievēro augoša mēness papildus mēneša ēkādašī dienā, kā arī iespējamos ieguvumus. Padminī ēkādašī dienas gavēnis dāvā labumu kā no gavēšanas visās pārējās ēkādašī dienās. Ēkādašī, kas ir papildus mēneša dilstošā mēnesī, Paramā ēkādašī diena, ir tikpat spēcīga grēku iznīcinātāja kā Padminī. Tagad, lūdzu, klausies uzmanīgi, Es pastāstīšu aizraujošu atgadījumu, kas saistīts ar šo svēto dienu. Pulastja Muni to ir stāstījis Nāradadžī.
Pulastja Muni reiz glāba desmitgalvaino Rāvanu no Kārtavīrjārdžunas cietuma. Nārada par to jautāja savam draugam: “Diženais viedais, Rāvana uzvarēja visus padievus, arī Kungu Indradēvu. Kā Kārtavīrjārdžuna uzvarēja izveicīgo Rāvanu?”
Pulastja Muni atbildēja: “Izcilais Nārada, Trēta-jugā Haihajas dinastijā piedzima Kārtavīrja (Kārtavīrjārdžunas tēvs). Viņa valsts galvaspilsēta bija Māhismatī. Viņam bija tūkstoš sievu, un viņš tās visas ļoti mīlēja. Taču neviena nespēja viņam dāvāt dēlu, un viņš to ļoti gaidīja. Viņš rīkoja ziedošanas un godināja padievus un senčus, taču kāds gudrais bija viņu nolādējis. Bez dēla valdnieks nevar gūt prieku savā valstī, tāpat kā izsalkušais negūst prieku no savām sajūtām.
Valdnieks Kārtavīrja rūpīgi apsvēra situāciju un nolēma veikt sūras askēzes. Viņš aplika jostas apsēju no koka mizas, izaudzēja biezus matus un nodeva vadības grožus ministriem. Viņa sieva Padminī no Īkšvāku dinastijas, vislabākā sieviete, valdnieka Hariščandras meita, pamanīja valdnieku dodamies prom. Viņa bija uzticīga sieva un sajuta pienākumu sekot mīļajam vīram. Viņa noņēma visas karaliskās rotaslietas, atstāja mugurā tikai vienu apģērba gabalu un devās vīram līdzi uz mežu.
Kārtavīrja uzkāpa Ganhamādana kalnā un tur desmit tūkstošus gadu veica sūras askēzes, meditēja, lūdzās Kungam Gadādharam, kas tur rokās vāli. Taču bez panākumiem. Padminī vēroja, kā dārgais vīrs novājē, ka paliek vien kauli un āda, un domāja, kā atrisināt situāciju. Viņa devās pie šķīstās Anasūjas. Ar milzīgu cieņu viņa teica: “Labā kundze, mans dārgais vīrs Kārtavīrja ir veicis askēzes desmit tūkstošus gadu, bet Kungs Kēšava, kas viens pats var noņemt visus pagātnes grēkus un šī brīža grūtības, vēl nav ar viņu apmierināts. Laimīgā kundze, lūdzu, palīdzi, pasaki, ko mēs varam darīt Visaugstā Kunga iepriecināšanai vismaz tik daudz, lai viņš svētītu mani ar jauku dēlu, kas vēlāk varētu valdīt pār visu pasauli.”
Anasūja uzklausīja šķīstās un vīram uzticīgās Padminī lūgumu un uzmundrināja viņu: “Ak, brīnišķā, lotosacainā kundze, parasti gadā ir divpadsmit mēneši, taču pēc trīsdesmit diviem mēnešiem tiek pievienots papildus mēnesis, un tajā ir divas ēkādašī dienas – Padminī un Parama ēkādašī. Tās sākas augošā un dilstošā mēnesī pēc dvādašī dienām. Tev jāgavē šajās dienās un jāpaliek nomodā naktīs. Ja tu tā darīsi, Dieva Augstākā Personība Šrī Hari tevi svētīs ar dēlu.”
Tā Kardamas Muni meita Anasūja izskaidroja šo īpašo ēkādašī dienu spēku. Padminī ar ticību izpildīja teikto, lai piepildītu vēlmi pēc dēla. Viņa neko neēda un nedzēra ūdeni, un visu nakti pavadīja nomodā, apdziedot Dieva slavu un ekstāzē dejojot. Kungs Kēšava bija ļoti iepriecināts ar viņas dievbijību un Garudas mugurā parādījās viņas priekšā. Kungs teica: “Ak, brīnišķā, ar gavēšanu īpašajās papildus mēneša ēkādašī dienās tu esi Mani iepriecinājusi. Lūdzu, saki, kādi svētību tu vēlies.”
Padminī noskaitīja Visaugstajam Kungam dievbijīgas lūgšanas un palūdza to, ko vēlējās viņas vīrs. Kungs Krišna aizkustināts teica: “Lēnprātīgā kundze, es esmu apmierināts ar tevi. Man šis mēnesis ir visdārgākais un abas ēkādašī dienas šai mēnesī Man ir mīļākas par pārējām. Tu esi nevainojami izpildījusi manas bhaktas Anasūjas norādījumus, un es izpildīšu to, ko tu vēlies. Jums būs dēls.”
Pasaules nelaimju novērsējs Kungs tad teica Kārtavīrjam: “Valdniek, tava sieva ar padevīgu gavēšanu ir Mani ļoti iepriecinājusi. Lūdzu, saki, kādu tavu vēlēšanos Es varu piepildīt.”
Valdnieks priecājās, dzirdot šādus vārdus. Protams, viņš palūdza dēlu, ko tik ilgi bija vēlējies: “Visuma skolotāj, dēmona Madhu nogalinātāj, lūdzu, dāvā man dēlu, ko nevar uzveikt padievi, cilvēki, čūskas, dēmoni un gari, kuru vari uzveikt tikai Tu.”
Visaugstais Kungs tūlīt atbildēja: “Lai notiek tā!” un izgaisa.
Valdnieks bija ļoti priecīgs par sievu un kopā ar to atgriezās pilī. Drīz Padminī kļuva grūta un dzemdēja dēlu Kārtavīrjārdžunu. Viņš bija visspēcīgākais visās trijās pasaulēs, pat desmitgalvainais Rāvana nespēja viņu uzveikt. Viņu varēja pārspēt tikai Kungs Nārājana, kas tur rokās vāli, disku un pārējos simbolus. Viņš varēja uzveikt Rāvanu, jo bija saņēmis labumu no mātes striktās un ticības pilnās gavēšanas Padminī ēkādašī dienā. Nāradadžī, tas nav nekāds brīnums, jo Kārtavīrjārdžuna bija Dieva Augstākās Personības svētība.”
Pēc šiem vārdiem Pulastja Muni devās prom.”
Visaugstais Kungs Šrī Krišna nobeigumā teica: “Bezgrēcīgais Judhišthira, pēc tava lūguma es esmu izskaidrojis šīs īpašās ēkādašī dienas spēku. Vislabākais valdniek, kas gavē šai dienā, tas noteikti nokļūst Manā mājvietā. Ja tu vēlies piepildīt visas savas vēlēšanās, tev jārīkojas tāpat.”
Dharmarādža Judhišthira kļuva priecīgs, noklausījies šos vārdus no mīļā Kēšavas, un no tā laika ar ticību gavēja Padminī ēkādašī dienās.”
Sūta Gosvāmī nobeigumā teica: “Viedais Šaunaka, es esmu izskaidrojis tev visu par šo labvēlīgo ēkādašī dienu. Kas ar ticību gavē papildus mēneša ēkādašī dienās un rūpīgi ievēro visus noteikumus, tas kļūst slavens un laimīgi dodas atpakaļ pie Dieva. Kas tikai klausās vai lasa par šīm ēkādašī dienām, tas arī iegūst lielu labumu un noteikti nokļūst Kunga Šrī Hari mājvietā.”
Tā beidzas Padminī ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Skanda Purānas.