Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Nrisimha čaturdašī

28. aprīlis

Kunga Nrisimhas ierašanās gadadiena. Kungs Nrisimha bija Kunga Krišnas puslauvas-puscilvēka avatārs.
Šai dienā bhaktas badojas līdz vakara krēslai.

Lūgšana Kungam Nrisimham

tava kara-kamala-varē nakham adbhuta-šringam
dalita-hiranjakašipu-tanu-bhringam
kēšava dhrita-narahari-rūpa džaja džagadīša harē
“Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu esi pieņēmis puslauvas puscilvēka izskatu! Lai slava Tev! Kā cilvēks ar pirkstiem viegli saspiež lapseni, tā Tu ar brīnišķīgajiem un asajiem nagiem, kas rotā Tavas skaistās lotosrokas, reiz pārplēsi lapsenei līdzīgo dēmonu Hiranjakašipu.”

No Prabhupādas lekcijas

Ceturtā inkarnācija ir Nrisimhadēva. Nrisimhadēva atnāca, lai glābtu piecus gadus veco Prahlādu Mahārādžu, kuru spīdzināja viņa ateistiskais tēvs. Viņš parādījās no pils kolonnas kā puslauva un puscilvēks. Hiranjakašipu bija saņēmis Brahmas svētību, ka viņu nespēs nogalināt ne cilvēks, ne dzīvnieks. Tādēļ Kungs atnāca ne kā cilvēks un ne kā dzīvnieks. Tāda ir atšķirība starp Kunga un mūsu saprātu. Mēs domājam, ka esam ļoti saprātīgi un varam piemānīt Kungu, bet Kungs ir saprātīgāks par mums. Hiranjakašipu gribēja apmānīt Brahmu ar netiešu definīciju. Sākumā viņš gribēja kļūt nemirstīgs. Tas nav iespējams. Tā dēmons Hiranjakašipu… Dēmoni ir ļoti saprātīgi. Viņš domāja, kā ar apkārtceļu var iegūt nemirstību. Viņš lūdza Brahmam:
“Lūdzu, dod man svētību, ka mani nenogalinās ne cilvēks, ne dzīvnieks.” Brahma atbildēja:
“Jā, tas ir iespējams.”
“Mani nenogalinās ne debesīs, ne uz ūdens, ne uz zemes.” Brahma teica:
“Labi, labi.”
“Mani nenogalinās ne ar kādu cilvēku radītu ieroci.”
“Labi, to var.”
Tā viņš izmantoja saprātu un noskaitīja ļoti daudz variantus, lai beigās kļūtu nemirstīgs. Bet Kungs ir tik patīkami viltīgs, ka atrada veidu, kā izpildīt Brahmas svētību un tomēr nogalināt Hiranjakašipu. Dēmons teica:
“Mani nenogalinās ne dienā, ne naktī.” Brahma atbildēja:
“Jā.”
Tā viņš tika nogalināts vakarā, kad diena mijas ar nakti. Nevar pateikt, vai tā ir diena, vai nakts. Viņš saņēma svētību, ka netiks nogalināts ne debesīs, ne uz ūdens, ne uz zemes. Viņš tika nogalināts uz Dieva ceļgaliem. Viņš saņēma svētību, ka netiks nogalināts ne ar kādu cilvēka vai Dieva radītu ieroci. Viņš tika nogalināts ar nagiem. Tā svētības bija spēkā un palika neskartas, un tomēr viņš tika nogalināts. Mēs varam izdomāt ko līdzīgu, mēs varam balstīties uz visjaunākajiem zinātnes atklājumiem, bet dabas likumu nāvējošais spēks paliks. Neviens neizglābsies. Ar saprātu nevar izglābties. Materiālajai eksistencei ir četri principi: dzimšana, nāve, vecums un slimības. Mēs varam izgatavot dažādas zāles, ieročus, varam izgudrot daudz veidu un metožu, bet nevaram paglābties no materiālās eksistences principiem, lai cik diženas būtu mūsu prasmes. Hiranjakašipu to ir pierādījis. Hiranjakašipu bija rūdīts materiālists un vēlējās dzīvot mūžīgi, baudīt dzīvi, bet arī viņš to nespēja. Visam pienāk gals. (Varāha-dvādašī, Kunga Varāhas atnākšanas dienas lekcija – Dasavatāra-stotras skaidrojums – 1970. gada 18. februāris, Losandželosa.)

Stāsti par Nrisimhadēvu

Kad Prahlāda Mahārādža bija izstāstījis savam tēvam Hiranjakašipu garīgās dzīves pamatus, tēvs saprata, ka dēmonu dinastija ir aptraipīta, un centās Prahlādu nogalināt. Tas viņam nekādi neizdevās, kaut viņš šai ziņā bija ļoti prasmīgs.
Reiz Prahlādu nogrūda no klints okeānā. Tūlīt pēc tam okeānā meta kalna virsotni. Prahlāda lidoja lejup un vēroja, kā tuvojas ūdens virsma un kā no augšas tuvojas klints. Tad viņš piedzīvoja daršanu – pazibēja ēna, un viņu no klints apakšas iznesa ārā būtne ar cilvēka ķermeni, kuiļa galvu, lauvas nagiem un asti. Vēlāk Viņš sapnī atnāca pie Prahlādas Maharādžas un atļāva sevi pielūgt.
Mūsdienās Visakhapatāmas ciematā ir Simhačalamas templis, kurā ir Šrī Varāhalakšmī Narasimhas Svāmī dievība, kas ir Kunga Višnu inkarnācija puslauvas puscilvēka veidolā.
Ciemats atrodas kalna krāterī. Krāteris nav nekas cits, kā pēdas nospiedums, kad Nārājāna atspērās lēcienam, lai glābtu Prahlādu.
Prahlāda tieši šai vietā godināja dievību. Ar laiku godināšana apsīka. Tad kādas vētras laikā viss tika pārklāts ar smiltīm.
Reiz valdnieks Purūrava kopā ar Urvašī devās garām, un valdnieks izdzirdēja rukšķēšanu. Rukšķēšana bija tik pievilcīga, ka Purūrava aizmirsa par daiļo debesu jaunavu Urvašī, kurai bija ļoti pieķēries. Viņš sāka rakt un atrada pamestu templi. Viņš atrada ieeju, atraka to, iegāja templī un ieraudzīja brīnišķīgo Varāha Narasimhas dievību.
Dievība teica: “Mani negodā jau tūkstošiem gadu. Visi ir mani pametuši. Es esmu ļoti dusmīgs. Ja tu tūlīt mani nepabarosi un nenovadīsi āratī, es visu sadedzināšu.” Purūrava atbildēja: “Dārgais Kungs, es neprotu vadīt āratī, man nav piederumu.” Tad Dievība radīja piederumus, lika valdniekam iemācīties mantras un paskaidroja, kā pareizi godināt.
Valdnieks saaicināja brāhmanus, un godināšana atsākās.
Dievība paskaidroja valdniekam: “Es pastāvīgi esmu dusmīgs, mans ķermenis dusmās deg. Tādēļ tavs pienākums ir mani pārklāt ar 120 kilogramiem sandalkoka pastas.” Tā gada laikā templis izmanto pustonnas šīs dārgās pastas. Reizi gadā dievību atbrīvo no pastas un nomazgā.
Dievība tāpat deva norādījumu: “Ja pudžārī nokavē tikai divas minūtes, tad nākamajā dienā viņš atstāj ķermeni.” Tādi gadījumi ir bijuši.
Šrīla Prabhupāda ir ieviesis Nrisimhas godināšanu. Kungs Nrisimha iznīcina gan ārējas, gan iekšējas bailes, šķēršļus un briesmas. Nrisimha aizsargā no maijas. Aizsardzība izpaužas tā, ka mēs sākam redzēt, kā darbojas maija. Tas īpaši izpaužas bhaktu sabiedrībā, kad apkārtējie saka, ka kaut kas ir bīstami, ka ir lamatas, un līdzīgi. Tā Nrisimha darbojas ar bhaktu palīdzību. Iekšēji Nrisimhas darbība ir mūsu materiālo pieķeršanos parādīšana.
Kad notiek pasauļu iznīcināšana, sākotnējā uguns nāk no Nrisimhas acīm. Viņš spēj sadedzināt gan Kungu Brahmu, gan Kungu Šivu.
Kungs Nrisimha nav briesmīgs. Viņš ļoti mīl bhaktas.

Vizuāla meditācija: http://vimeo.com/70757500