Loading Notikumi

« Notikumi

Mokšada ēkādašī diena. Pārtraukt 08:36 – 11:00

30. novembris

Mokšada ēkādašī stāsts

Judhišthira Mahārādža teica: “Kungs Višnu, Tu esi trīs pasauļu iepriecinājums, Visuma saimnieks, Kungs un radītājs, Tu esi visvecākais un vislabākais. Es zemu noliecos Tavā priekšā.
Kungu Kungs, visu dzīvo būtņu labad, lūdzu, atbildi uz manu jautājumu. Kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Mārgašīršas mēneša (novembris-decembris) augošā mēnesī un kas noņem visus grēkus? Kā tajā pareizi gavēt? Kāda dievība ir jāgodina šai vissvētākajā dienā? Mans Kungs, lūdzu, izskaidro man visu.”
Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Dārgais Judhišthira, tavs lūgums pats par sevi ir labu nesošs un padarīs tevi slavenu. Iepriekš Es tev pastāstīju par Man tik dārgo Utpana Mahādvādašī, kas ir Mārgašīršas mēneša (novembris-decembris) dilstošā mēnesī, kad no Mana ķermeņa parādījās Ēkādašī dieviete un nogalināja dēmonu Muru. Šī diena dod labumu visam dzīvajam un nedzīvajam trijās pasaulēs. Tāpat kā iepriekš, tagad Es tev pastāstīšu par ēkādašī dienu Mārgašīršas mēneša augošā mēnesī. To sauc par Mokšada ēkādašī dienu, jo tā attīra ticīgus bhaktas no visām slikto darbu sekām un dāvā atbrīvi. Šai labvēlīgajā dienā ir jāgodina Kungs Dāmodara, godinot ar visu uzmanību un piedāvājot vīraku, ghī lampu, smaržīgus ziedus un tulasī pumpurus (mandžarī).
Vislabākais svētais valdniek, lūdzu, klausies, Es tev pastāstīšu senu notikumu, kas atgadījies šai brīnišķīgajā ēkādašī dienā. Klausoties to, cilvēks gūst zirga ziedošanai līdzvērtīgu labumu, kas atbrīvo klausītāja senčus, dēlus un citus radiniekus no mokām ellē un nogādā tos uz debesu planētām. Valdniek, tas ir pietiekams iemesls, lai tu klausītos ļoti uzmanīgi.
Reiz bija skaista pilsēta Čampaka-nagara. Tās lielākā rota bija vaišnavi. Tās valdnieks bija svētais Mahārādža Vaikhānasa. Viņš rūpējās par iedzīvotājiem kā par saviem bērniem. Šai pilsētā brāhmani teicami prata visas četras Vēdas. Valdnieks valdīja atbilstoši visiem priekšrakstiem, taču reiz sapnī viņš redzēja, kā viņa tēvu spīdzina uz kādas Jamarādžas planētas. Valdnieku pārņēma līdzjūtība un viņš izplūda asarās. No rīta Mahārādža Vaikhānasa pastāstīja sapni divreiz dzimušiem brāhmaniem.
Valdnieks teica: “Brāhmani, naktī es redzēju sapni. Mans tēvs mocījās uz elles planētas. Viņš aiz sāpēm raudāja: “Dēls, lūdzu, atbrīvo mani no elles mokām!” Es nekur nerodu mieru, un pat mana brīnišķīgā valsts man ir kļuvusi nepanesama. Ne zirgi, ne ziloņi, ne kaujas rati, ne pilnā dārgumu glabātava man vairs nedod nekādu prieku. Gan sieva, gan dēli, viss mani padara nelaimīgu, kopš esmu redzējis, kā ellē spīdzina manu tēvu. Vislabākie brāhmani, kurp lai es eju un ko lai es daru? Brāhmani, kā atvieglot tēva ciešanas? Mani stindzina bailes un bēdas. Lūdzu, sakiet, ko man ziedot, kā gavēt, kādas askēzes veikt, uz ko meditēt, kādai dievībai kalpot, lai izglābtu tēvu no agonijas un dāvātu atbrīvi saviem senčiem. Vislabākie brāhmani, kāda jēga būt varenam, ja tēvam jācieš ellē? Tāda dēla dzīve patiešām ir bezjēdzīga gan pašam, gan tēviem.”
Divreiz dzimušie brāhmani atbildēja: “Valdniek, ne pārāk tālu, kalnu mežā ir ašrams, kur dzīvo dižens svētais Parvata Muni. Dodies pie viņa. Viņš zina visu – gan pagātni, gan tagadni, gan nākotni – un noteikti palīdzēs tev pārvarēt bēdas.”
Valdnieks nekavējoties devās ceļā uz viedā Parvata Muni āšramu. Mītne bija liela, un tajā dzīvoja daudz mācītu brāhmanu, kas prasmīgi skaitīja svētas mantras no četrām Vēdām. Valdnieks ieraudzīja, ka Parvata Muni sēdēja brāhmanu vidū kā Kungs Brahma.
Mahārādža Vaikhānasa godināja Muni, noliecot galvu un noguļoties zemē viņa priekšā. Tad valdnieks apsēdās starp brāhmaniem, un Parvata Muni vaicāja viņam par viņa plašās valsts septiņu daļu labklājību. Muni pavaicāja arī, vai valstī viss ir mierīgi un vai iedzīvotāji ir miermīlīgi, laimīgi un apmierināti.
Valdnieks atbildēja: “Slavenais un diženais viedais, ar tavu žēlastību manas valsts septiņas daļas darbojas ļoti labi. Taču nesen ir radušās grūtības, un es esmu ieradies pie tevis pēc palīdzības un padoma.”
Parvata Muni aizvēra acis un meditēja uz valdnieka pagātni, tagadni un nākotni. Pēc īsa brīža viņš atvēra acis un teica: “Tavs tēvs cieš liela grēka sekas, un es esmu to noskaidrojis. Iepriekšējā dzīvē viņš ķildojās ar sievu un ar spēku piespieda to mīlēties menstruāciju laikā. Viņa iebilda, pretojās un kliedza: “Glābiet! Vīrs, lūdzu, nedari to mēnešreižu laikā!” Taču viņš neatlaidās. Tādēļ tagad tavs tēvs ir ellē un smagi cieš.”
Valdnieks Vaikhānasa teica: “Visdiženākais gudrais, ar kādu gavēni vai ziedošanu es varu atbrīvot tēvu no elles? Lūdzu, saki, kā noņemt grēka nastu, kas ir milzīgs šķērslis ceļā uz pilnīgu atbrīvi.”
Parvata Muni atbildēja: “Mārgašīršas mēneša augošā mēnesī ir Mokšada ēkādašī diena. Ja tu šai dienā neko neēdīsi un ieguvumu atdosi tēvam, viņš tiks atbrīvots no sāpēm un tūlīt saņems atbrīvi.”
Mahārādža Vaikhānasa bagātīgi pateicās diženajam viedajam un atgriezās pilī. Judhišthira, kad Mārgašīršas mēnesī sākās augošs mēness, valdnieks uzticīgi gaidīja ēkādašī tithi. Tad viņš kopā ar sievu, bērniem un radiniekiem kārtīgi darīja visu, kas šai dienā jādara. Viņš apzinīgi atdeva gavēņa ieguvumu savam tēvam. To visu vēroja aiz mākoņiem noslēpušies padievi un no debesīm bēra pār viņu skaistas ziedlapiņas. Padievu sūtņi ieradās godināt valdnieka tēvu un aizveda viņu uz debesu valstību. Kad viņš šķērsoja vidējās planētas un devās garām dēlam, viņš teica: “Mans dārgais dēls, esi svētīts!”
Pandu dēls, kas Mokšada ēkādašī dienā neko neēd un pilda visus noteikumus un norādījumus, tas pēc nāves iegūst pilnīgu atbrīvi. Nav labākas gavēņa dienas par šo. Judhišthira, tā ir kristāltīra un bezgrēcīga diena tam, kas gavē. Kas gavē ar pārliecību, tas iegūst neaprēķināmu labumu. Šī diena atbrīvo dzīvo būtni no elles un paceļ uz debesu planētām. Kas ēkādašī dienā gavē garīgai izaugsmei, tas atgriežas atpakaļ pie Dieva un nekas neatgriežas atpakaļ materiālajā pasaulē.”
Tā beidzas Mārgašīrša-šukla jeb Mokšada ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Brahmānda Purānas.

Piezīmes

Pastāv četras Vēdas: Rig, Jadžur, Sāma un Atharvavēda.
Septiņas valsts daļas ir: (1) valdnieks, (2) ministri, (3) valsts kase, (4) karaspēks, (5) sabiedrotie, (6) brāhmani, (7) ziedošanas rituāli un iedzīvotāju vajadzības.
Kurukšētras kaujas laukā Kungs Šrī Krišna izstāstīja Ardžunam Bhagavad-gītu Mokšada ēkādašī dienā. Tādēļ ikviens, kas šai dienā dāvā Bhagavad-gītu cilvēkam, kas to ir pelnījis, saņem bagātīgu svētību.