Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Mohinī ēkādašī diena. Pārtraukt 05:45 – 10:49

26. aprīlis

Mohinī ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Džanārdana, kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Vaišākhas mēneša (aprīlis-maijs) augošā mēnesī? Kā tajā pareizi jāgavē? Lūdzu, izstāsti man visus sīkumus.”
Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Svētlaimīgais Dharmas dēls, es tev pastāstīšu, ko Vasištha Muni reiz stāstīja Kungam Rāmačandram. Lūdzu, klausies uzmanīgi.
Kungs Rāmačandra vaicāja Vasištham Muni: “Diženais viedais, es gribētu dzirdēt par vislabāko gavēņa dienu, kas iznīcina visus grēkus un nelaimes. Es tik ilgi esmu cietis atšķirtību no dārgās Sītas un vēlos dzirdēt, kā šīs ciešanas izbeigt.”
Viedais Vasištha atbildēja: “Kungs Rāma, Tev ir visasākais prāts! Tikai pieminot Tavu vārdu vien, cilvēks var šķērsot materiālās pasaules okeānu. Tu vaicā visas cilvēces labad un vēlies piepildīt ikviena vēlmes. Es Tev pastāstīšu par gavēņa dienu, kas attīra visu pasauli.
Rāma, to dienu sauc par Vaisākha-šukla ēkādašī, un tā iekrīt dvādašī. Tā atbrīvo no visiem grēkiem un ir pazīstama kā Mohinī ēkādašī. Tiešām, dārgais Rāma, šīs ēkādašī dienas devums atbrīvo veiksmīgu, gavējošu dvēseli no ilūziju tīkla. Ja Tu vēlies atvieglot savas ciešanas, Tev kārtīgi jāgavē šai labvēlīgajā ēkādašī dienā. Tā iznīcina visus šķēršļus un atbrīvo no vislielākajām bēdām. Lūdzu, klausies par Mohinī ēkādašī dienas diženumu, jo klausīšanās vien par šo labvēlīgo dienu iznīcina vislielākos grēkus.
Reiz Sarasvatī upes krastā bija pilsēta Bhadrāvatī, kuru pārvaldīja valdnieks Djutīmāns. Rāma, šis nelokāmais, patiesīgais un saprātīgais valdnieks bija no Mēness dinastijas. Viņa karaļvalstī dzīvoja veikalnieks Dhanupāls. Viņam bija daudz graudu un naudas. Viņš bija ļoti dievbijīgs. Viņš raka dīķus, būvēja ziedošanas laukumus, stādīja skaistus dārzus. Viņš bija izcils Kunga Višnu bhakta. Viņam bija pieci dēli: Sumāns, Djutīmāns, Mēdhāvī, Sukritī un Dhrišthabudhī.
Par nelaimi, Dhrišthabudhī patika iet pie prostitūtām, biedroties ar degradantiem un ielaisties grēcīgās darbībās. Viņam patika nodarboties ar dzimumdzīvi, spēlēt azartspēles un citādi izklaidēties. Viņš necienīja padievus, brāhmanus, senčus, sabiedrības vecākos un ciemiņus. Ļaunprātīgais Dhrišthabudhī šķērdēja tēva bagātību, dzīroja, baudīja neaizskaramus ēdienus un pārlieku dzēra alkoholu.
Kādu dienu Dhanupāls redzēja, ka Dhrišthabudhī roku rokā pastaigājas ar prostitūtu un izdzina viņu no mājas. Kopš tā laika radinieki atsvešinājās no Dhrišthabudhī un daudz to kritizēja. Drīz Dhrišthabudhī pārdeva visas dārglietas un nonāca trūkumā. Prostitūta viņu apvainoja un pameta.
Dhrišthabudhī nu bija izbadējies un noraizējies. Viņš domāja: “Ko man tagad darīt? Kurp man iet? Kā man sevi uzturēt?” Viņš sāka zagt. Valdnieka policisti viņu arestēja, taču atlaida, kad noskaidroja, ka viņa tēvs ir pazīstamais Dhanupāls. Tā viņu ķēra un palaida vairākas reizes. Tomēr reiz uzpūtības un necieņas dēļ viņš nopelnīja rīkstes. Pēc nopēršanas policisti viņu brīdināja: “Ļaunprātīgais, šai karaļvalstī tev nav vietas.”
Tēvs atbrīvoja Dhrišthabudhī, un tas devās uz dziļu mežu. Viņš klejoja, viņam nebija, ko ēst un dzert, un viņš ļoti cieta. Viņš sāka medīt meža dzīvniekus – lauvas, briežus, lāčus un pat vilkus. Viņam vienmēr bija pa rokai loks un uz pleca pilns bultu maks. Viņš medīja arī putnus – čakoras, pāvus, kankas un baložus. Viņš dzīvoja stipri grēcīgu dzīvi un nevilcinājās nogalināt dzīvniekus un putnus. Grēki ar katru dienu krājās un krājās. To dēļ viņš arvien dziļāk un dziļāk grima grēku okeānā, un šķita, ka viņš nekad netiks no tā ārā.
Dhrišthabudhī bija raižpilns un nožēlojams. Taču reiz, Vaišākhas mēnesī, kāds labs darbs no pagātnes ļāva viņam nonākt līdz svētajam Kaundinja Muni āšramam. Diženais viedais tikko bija pabeidzis apmazgāšanos Gangas ūdenī, un no viņa pilēja ūdens. Dhrišthabudhī ļoti paveicās, jo viņš pieskārās dažām nokritušajām ūdens pilēm. Tūlīt pat viņš tika atbrīvots no neziņas tumsas un viņa slikto darbu sekas tika samazinātas. Dhrišthabudhī dziļi paklanījās Kaundinjam Muni un lūdzās saliktām rokām: “Diženais brāhman, lūdzu, pasaki, kā es varu izpirkt savus grēkus bez lielas piepūles. Es esmu darījis tik daudz ļauna, un tas mani ir padarījis nabagu.”
Diženais Riši atbildēja: “Dēls, klausies uzmanīgi, jo uzklausot mani, tava dzīve mainīsies un tu atbrīvosies no atlikušajiem grēkiem. Šī mēneša augošā mēnesī ir svētā Mohinī ēkādašī diena. Tā ir ļoti dārga Kungam Hari. Tā spēj likvidēt tik lielus grēkus kā Sumeru kalns. Ja tu klausīsi manam padomam un gavēsi šai dienā, tu tiksi atbrīvots no daudzu, daudzu dzīvju slikto grēku sekām.”
Dhrišthabudhī ar prieku uzklausīja šos vārdus un apsolīja gavēt Mohinī ēkādašī dienā tieši tā, kā viedais bija norādījis. Vislabākais valdniek, Bhagavān Rāma, Mohinī ēkādašī dienā Dhrišthabudhī neko neēda un nedzēra. Tā grēcīgais, izšķērdīgais Dhanupālas dēls Dhrišthabudhī atbrīvojās no visiem grēkiem. Vēlāk viņš ieguva brīnišķīgu, pārpasaulīgu formu un bez šķēršļiem Garudas mugurā sasniedza Visaugstā Kunga mājokli.
Rāma, Mohinī ēkādašī dienas gavēnis iznīcina vistumšākās ilūzijas un pieķeršanos materiālajai pasaulei. Visās trijās pasaulēs nav labākas gavēņa dienas par šo.””
Kungs Šrī Krišna pabeidza savu stāstu ar šādiem vārdiem: “Judhišthira, nav tādas svētvietas un ziedošanas, kas dotu sešpadsmito daļu no tā, ko gūst uzticīgs bhakta, gavējot Mohinī ēkādašī dienā. Tas, kas klausās un pēta Mohinī ēkādašī diženumu, iegūst tūkstoš govju ziedošanai līdzvērtīgu labumu.”
Tā beidzas Vaisākha-šukla jeb Mohinī ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Kūrma Purānas.

Piezīmes

Ja ēkādašī gavēnis iekrīt dvādašī, to tāpat sauc par ēkādašī. Garuda Purānā Kungs Brahma ir teicis Nāradam Muni: “Brāhman, gavēt vajag gan pilnā ēkādašī dienā, gan, kad ēkādašī pārklājas ar dvādašī, gan trīs dienās – ēkādašī, dvādašī un trajodašī. Nedrīkst gavēt, kad ēkādašī pārklājas ar dašamī.”