Loading Notikumi

« Notikumi

Kunga Nitjānandas Prabhu atnākšana

29. janvāris

Kunga Nitjānandas Prabhu atnākšanas dienā bhaktas parasti gavē līdz pusdienlaikam, pēc tam bauda prasādu kā ēkādašī dienā.
Kungs Nitjānanda Prabhu atnāca, lai kļūtu par Kunga Čaitanjas galveno pavadoni un sludinātu kopīgu Kunga svētā vārda daudzināšanu. Viņš izplatīja Kunga svēto vārdu visās Bengālijas pilsētās un ciemos.
Viņš ir Kunga Balarāmas avatārs. (Čaitanja-čaritāmrita, Ādi-līla 5. nodaļa)

Dzīvesstāsts

Kungs Nitjānanda ir mūžīgs Dieva Augstākās Personības Čaitanjas Mahāprabhu pavadonis. Ļoti reti vārds “Nimai” (Čaitanja Mahāprabhu) tiek lietots bez vārda “Nitai” (Kungs Nitjānanda). Nav iespējams tuvoties Čaitanjam Mahāprabhu vai saprast Viņu bez Nitjānandas Prabhu žēlastības. Nitjānanda ir visu Visumu sākotnējais guru. Viņš ir starpnieks starp Mahāprabhu un Viņa bhaktām. Viņš ir Kunga palīgs radīšanā un līlās. Viņš ir Kunga otrais ķermenis, kas izpaužas kā Balarāma blakus Šrī Krišnam, Lakšmans blakus Šrī Rāmam un Nitjānanda Prabhu blakus Čaitanjam Mahāprabhu. Visas pārējās formas rodas no šī otrā ķermeņa. Tādējādi Nitjānanda Prabhu ir sākotne Sankaršanai, visiem Višnu un Anantam Šēšam. Kā Višnu tatva viņš un Advaita Āčārja tiek godināti vienā līmenī ar Čaitanju Mahāprabhu. Līlā uz Zemes Nitjānanda Prabhu ir vairāk nekā desmit gadus vecāks par Čaitanju Mahāprabhu. Viņš izskatās līdzīgs Čaitanjam Mahāprabhu un ir ar bālu ādas krāsu. Viņa apģērbs atgādina zilus lotosa ziedus. Viņa starojums pārspēj austoša mēness grandiozumu. Viņam ir dziļa, melodiska balss. Viņš pastāvīgi apdzied Kunga Krišnas diženumu. Rokā viņš tur sarkanu nūju, kas dod svētību bhaktām un iedveš šausmas dēmoniem. Viņš ir bezrūpīgs kā avadhūta. Viņš ir tik iegrimis mīlestībā pret Dievu, ka neviens nezina, ko viņš darīs tālāk.
Nitjānanda Prabhu ir dzimis Rietumbengālijā, mazā ciematiņā Ēkačakra 1474. gadā. Tagad tur ir Garbhavāšas templis, ko apmeklē daudz svētceļotāju. Viņa tēvs Hadai Odžha un māte Padmavatī bija dievbijīgi brāhmani no Mithilas. Nitjānanda Prabhu ir atnācis svētīgajā trīspadsmitajā augoša mēness dienā Māghas mēnesī.
Bērnībā Nitai mīlēja tēlot Šrī Krišnas un Kunga Rāmas spēles. Viņš to darīja tik atbilstoši rakstiem un ar tādi svētlaimi, ka viss ciemats iegrima Dieva mīlestībā. Nitai mīļākā rotaļa bija attēlot Lakšmanu. Viņš attēloja notikumus, kas nav aprakstīti Rāmājanā, un darīja to tik patiesi, ka cilvēki brīnījās, vai viņš izdomā, vai izbauda pats savas līlas. Visi Ēkačakras ciemata iedzīvotāji mīlēja mazo Nitai.
Trīspadsmit gadu vecumā ceļojošs sanjāsī Lakšmīpatī Tīrtha novērtēja Nitai bhakti un kalpošanu un palūdza vecākiem, lai ļauj nākt viņam līdzi. Vecāki Vēdu kultūras ietekmē nespēja atteikt ciemiņa lūgumam un negribīgi atvadījās no Nitai. Drīz vien aiz atšķirtības no Nitai tēvs Hadai Pandits atstāja šo pasauli.
Divdesmit gadus Nitai ceļoja kopā ar Lakšmīpatī Tīrthu. Viņš apmeklēja visas svētvietas valstī. Līdzīgi ceļoja Balarāma, kamēr norisinājās kauja Kurukšētrā. Stāsta, ka Lakšmīpatī Tīrtha ir iniciējis Nitai. Pazīstams Lakšmīpatī Tīrthas māceklis Madhavendra Purī draudzējās ar Nitai. Viņš skaidroja saldo Madhūrja rāsu, kas vēlāk tika iekļauta Gaudīja vaišnavismā. Madhavendra Purī mācekļi bija Advaita Āčārja un Īšvara Purī (Čaitanjas Mahāprabhu garīgais skolotājs).
1506. gadā Nitjānanda Prabhu satika Čaitanju Mahāprabhu. Viņam bija 32 gadi, Kungam – 20. Stāsta, ka Nadjas valstī nokļuvušais Nitjānanda Prabhu bija paslēpies Nandanāčārjas mājā, lai pastiprinātu atšķirtības radīto tikšanās ekstāzi. Čaitanja Mahāprabhu zināja, ka Viņa mūžīgais pavadonis ir atnācis, un nosūtīja Haridāsu Thākuru un Šrīvāsu Panditu viņu meklēt, bet tie viņu neatrada. Nespējot ilgāk panest atšķirtību, Čaitanja Mahāprabhu pats devās tieši pie Nitjānandas Prabhu. Visi, kas vēroja viņu pārpasaulīgo ekstāzi tikšanās brīdī, ar bijību uzņēma šo diženo piedzīvojumu. Mūsdienās šai vietā ir uzcelts Šrī Gaura-Nitjānandas templis.
Nitjānanda Prabhu kā sākotnējais garīgais skolotājs bija noderīgs kā juga dharmas – sankīrtanas izpaltītājs visā Gaudija-dēšā jeb Orisas štatā Bengālijā. Viņa žēlastībai nebija robežu. Cilvēki, kam laimējās Viņu satikt, tika appludināti ar mīlestību uz Dievu. Ar viņa žēlastību viens no Sešiem Gosvāmī, Raghunātha dāsa, uzsāka Dandas Mahotsavas festivālu, ko svin vēl mūsdienās. Tādējādi Raghunātha radīja veidu kā kalpot Čaitanjam Mahāprabhu. Nitjānanda Prabhu bija žēlsirdīgs pat pret kritušām dvēselēm kā Džagaju un Madhaju, izglābjot viņus no grēcīgas dzīves un pasargājot no Čaitanjas Mahāprabhu dusmām. Viņa žēlastībai patiesi nebija robežu, un laimīgi bija tie, kam viņš deva norādījumus.
Pēc Čaitanjas Mahāprabhu norādījuma Nitjānanda Prabhu atgriezās Bengālijā, un tur viņš nolēma atstāt avadhūtas statusu un kļūt par grihasthu jeb mājsaimnieku. Viņš apprecējās ar Džāhnava Dēvī un Vašudhu. Tās bija Sūrjadāsas Sarakkhēla meitas. Viņš bija Gauridāsas Pandita brālis, kas bija tuvs Čaitanja Mahāprabhu sekotājs un Šjāmanandas Pandita garīgais skolotājs. Vašudha dāvāja Nitjānandam Prabhu dēlu Virčandru un meitu Ganga Dēvī. Drīz pēc tam Vašudha aizgāja no šīs pasaules, un bērnus pieskatīja Džāhnava Māta. Vēlāk viņa deva iniciāciju Virčandram un kļuva par garīgo skolotāju kā Sjāmananda Pandits, Šrīvāsa Pandits un Narotama dāsa Thākurs. Džāhnava Māta tiek godāta par vaišnavu. Viņai pieder visaugstākais sievietes statuss vaišnavu tradīcijā.
Kungs Nitjānanda pabeidza savas spēles uz Zemes, saplūstot ar Krišnas dievību, ko pazīst kā Bankim Ray un kura atrodas netālu no Ēkačakras. Vaišnavu āčārji uzstājīgi apgalvo, ka bez Nitjānandas Prabhu žēlastības nav iespējams izprast Čaitanju Mahāprabhu. Ir ļoti sirsnīgi jālūdz ādi-guru jeb sākotnējais garīgais skolotājs Nitjānanda Prabhu, lai nokļūtu pie Šrī Čaitanjas Mahāprabhu lotospēdām. Sava garīgā skolotāja tuvumā vienmēr ir jūtama Nitjānandas Prabhu klātbūtne, jo skolotājs ir Nitjānandas Prabhu mīlestības un žēlastības iemiesojums un viņa bhakti ļauj skolniekam kalpot un iegūt garīgu svētlaimi.
Avots: http://gaudiyahistory.com/lord-nityananda-prabhu/