Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Kāmada ēkādašī diena. Pārtraukt 07:04 – 11:21

27. marts

Kāmada ēkādašī stāsts

Šrī Sūta Gosvāmī teica: “Viedie, es zemu paklanos Visaugstā Kunga Hari, Dēvakī un Vasudēvas dēla Bhagavāna Šrī Krišnas priekšā. Ar Viņa žēlastību es aprakstīšu gavēni, kas likvidē visus grēkus. Šrī Krišna slavināja savam bhaktam Judhišthiram 24 galvenās ēkādašī dienas, kas iznīcina grēkus. Vienu stāstu es jums tagad pārstāstīšu. Cēlu dvēseļu labad diženi viedie ir izvēlējušies šos 24 stāstus no 18 Purānām.
Judhišthira Mahārādža vaicāja: “Mans dārgais Kungs, Vāsudēva, es zemu noliecos Tavā priekšā. Lūdzu, apraksti man ēkādašī dienu, kas iekrīt Čaitras mēneša (marts-aprīlis) dienā, kad Mēness aug. Kā sauc šo dienu un kāds ir tās diženums?”
Šrī Krišna atbildēja: “Mans dārgais Mahārādža Judhišthira, lūdzu, uzmanīgi uzklausi šīs svētās ēkādašī dienas aprakstu, ko sen, sen Vasištha Muni pastāstīja Kunga Rāmačandras vecvectēvam valdniekam Dilīpam.
Valdnieks Dilīps vaicāja diženajam Vasištham: “Viedais brāhman, es vēlos dzirdēt par ēkādašī, kas ir Čaitras mēneša augošā mēnesī. Lūdzu, apraksti to.”
Vasištha Muni atbildēja: “Valdniek, tas ir lielisks jautājums. Es labprāt apmierināšu tavu zinātkāri. Čaitras mēneša (marts-aprīlis) augošā mēnesī ir Kāmada ēkādašī. Tā iznīcina visus grēkus tāpat, kā meža ugunsgrēks aprij sausus kokus. Tā spēcīgi attīra un dāvā vislielāko ieguvumu tam, kas ar ticību gavē. Valdniek, tagad uzklausi senu stāstu, kas ir tik slavējams, ka likvidē pat klausītāja grēkus.
Sensenos laikos bija pilsēta Ratnapura. Tā bija rotāta ar zeltu un dārgakmeņiem. Čūskas ar asiem zobiem tur baudīja reibumu. Pilsētu pārvaldīja ķēniņš Pundarīka. Iedzīvotāju vidū bija arī daudz gandharvu, kinnaru un apsaru.
Pilsētā dzīvoja izcili labs dejotājs gandharvs Lalits ar sievu Lalitu. Viņi bija stipri pieķērušies viens otram. Viņi bija pārtikuši, un viņu mājās vienmēr bija izsmalcināti ēdieni. Lalita ļoti mīlēja savu vīru, un viņš vienmēr sirdī domāja par sievu.
Reiz valdnieka Pundarīkas galmā dejoja daudz gandharvu. Lalits viens pats dziedāja. Viņš nespēja nedomāt par sievu, tas neļāva koncentrēties un viņš sajauca melodiju un vārdus. Dziesmas beigas viņš nodziedāja nepareizi. Kāda skaudīga čūska, kas tur bija klāt, pasūdzējās valdniekam, ka Lalits ir pārņemts ar domām par sievu, nevis par valdnieku. Valdnieks saniknojās, viņa acis kļuva sarkanas no dusmām. Viņš uzkliedza: “Krāpniek, tu domā par priekiem ar savu sievu, nevis godā valdnieku un pildi pienākumus galmā! Kļūsti par cilvēkēdāju!”
Valdniek, Lalits tūlīt pārvērtās par šausmīgu cilvēkēdāju dēmonu, no kura visiem bija bail. Viņa rokas bija 13 kilometrus garas, mute – liela kā ala. Viņa acis iedvesa bijību kā Saule un Mēness. Viņa nāsis atgādināja milzīgas bedres. Viņa kakls bija kā milzīgs kalns. Viņa gūžas bija 6 kilometrus platas, un viņa varenais stāvs slējās 103 kilometru augstumā. Tā mīlošajam gandharvu dziedātājam nācās ciest par pāridarījumu valdniekam Pundarīkam.
Lalita stipri nobēdājās, ieraugot sava vīra ciešanas cilvēkēdāja izskatā. Viņa domāja: “Kāds liktenis man ir nolemts šajās vīra ciešanās? Ko man darīt? Kurp iet?” Tā Lalita bēdājās dienu un nakti. Viņa vairs nevarēja baudīt gandharvu dzīvi, viņai bija jāklīst pa bieziem džungļiem kopā ar milzīgo vīru, kas bija pilnībā nokļuvis valdnieka lāsta varā un darīja šausmu lietas – reiz skaistais gandharvs nu uzvedās kā cilvēkēdājs un klejoja pa visu aizmirstiem nostūriem. Pavisam izmisusi par vīra šausmīgo stāvokli, Lalita sekoja tam un raudāja.
Par laimi, kādu dienu Lalita nejauši satika gudro Šringi. Viņš sēdēja pazīstamā Vindhjāčala kalna galā. Lalita viņam pietuvojās un ar cieņu paklanījās. Viedais ievēroja viņas paklanīšanos un teica: “Brīnišķīgā, kas tu esi? Kā meita tu esi? Kādēļ esi šurp atnākusi? Saki taisnību.”
Lalita atbildēja: “Cildenais viedais, es esmu dižā gandharva Vīradhanvas meita. Mani sauc Lalita. Es klīstu pa mežiem un līdzenumiem kopā ar savu dārgo vīru, kuru ir nolādējis valdnieks Pundarīka un kurš ir pārvērsts par cilvēkēdāju. Brāhman, mani ļoti apbēdina viņa briesmīgais izskats un necilvēcīgā rīcība. Skolotāj, lūdzu, saki, kā man izpirkt viņa ciešanas? Vislabākais brāhman, ar kādu dievbijīgu darbu var atbrīvot viņu no dēmona ķermeņa?”
Viedais atbildēja: “Debesu jaunava, Čaitras mēneša augošā mēnesī ir Kāmada ēkādašī diena. Tā būs pavisam drīz. Kas gavē šai dienā, tam piepildās visas vēlmes. Ja tu gavēsi atbilstoši priekšrakstiem un atdosi ieguvumu savam vīram, viņš tūlīt atbrīvosies no lāsta.”
Viedā vārdi padarīja Lalitu ārkārtīgi priecīgu. Viņa ar ticību gavēja, kā viedais Šringi bija norādījis. Dvādašī dienā viņa atnāca pie viedā un Vāsudēvas dievības un teica: “Es esmu uzcītīgi gavējusi Kāmada ēkādašī dienā. Lai mans vīrs iegūst mana gavēņa rezultātu un atbrīvojas no ciešanām.”
Tikko Lalita bija pateikusi šos vārdus, viņas vīrs, kas stāvēja netālu, tūlīt tika atbrīvots no valdnieka lāsta. Viņš atguva iepriekšējo izskatu – kļuva par skaistu debesu dziedātāju ar brīnišķīgām rotaslietām. Kopš tā laika Lalits ar sievu baudīja vēl lielāku bagātību. Tas viss tika sasniegts ar Kāmada ēkādašī spēku un diženumu. Gandharvu pāris iekāpa gaisa kuģī un devās uz debesīm.””
Kungs Šrī Krišna turpināja: “Vislabākais valdniek Judhišthira, ikvienam, kas klausās šo brīnumaino stāstu, pēc iespējas labi ir jāgavē Kāmada ēkādašī dienā, jo tā dod tik daudz labumu. Visas cilvēces labad Es tev esmu pastāstījis šīs dienas diženumu.”
Nav labākas ēkādašī dienas par Kāmada ēkādašī. Tā var iznīcināt pat brāhmana nogalināšanas grēku. Tā likvidē dēmoniskus lāstus un attīra apziņu. Visās trijās pasaulēs nav labākas dienas.””
Tā beidzas Čaitra-šukla jeb Kāmada ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Varāha Purānas.