Loading Events

« Visi

Indira ēkādašī diena. Pārtraukt 06:58 – 11:11

2017. gada 16. septembris

Indira ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Madhusūdana, dēmona Madhu nogalinātāj, kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Āšvinas mēneša (septembris-oktobris) dilstošā mēnesī? Lūdzu, apraksti tās diženumu.”
Dieva Augstākā Personība Kungs Šrī Krišna atbildēja: “Šo svēto dienu sauc par Indira ēkādašī. Ja cilvēks šai dienā gavē, viņa grēki tiek izskausti un no elles tiek atbrīvoti viņa senči, kas tur nokļuvuši. Vislabākais valdniek, kas klausās par šo svēto dienu, tas iegūst zirga ziedošanai līdzvērtīgu labumu.
Satja jugā dzīvoja valdnieks Indrasēna. Viņš bija varens un iznīcināja visus ienaidniekus. Viņš valdīja Māhīšmatī-purī. Diženais un ļoti dievbijīgais Indrasēna labi rūpējās par iedzīvotājiem, tādēļ bija bagāts ar zeltu, graudiem, viņam bija dēli un mazdēli. Viņš bija uzticējis sevi Kungam Šrī Višnu. Viņam ļoti patika atkārtot Manu vārdu: “Govinda! Govinda!” Tā Indrasēna arvien vairāk laika veltīja tīrai garīgai kalpošanai un meditēšanai uz Absolūto Patiesību.
Kādu dienu valdnieks Indrasēna mierīgi vadīja sanāksmi. Pēkšņi no debesīm nolaidās Nārada Muni. Nevainojamais orators bija balts kā gliemežvāks un jasmīnu ziedi, mirdzošs kā mēness un zibens, ar rūsganiem, viļņotiem matiem. Valdnieks ar saliktām rokām godināja padievu svēto Dēvariši Nāradu, izrādīja viņam milzīgu cieņu, aicināja viņu pilī, piedāvāja ērti apsēsties, nomazgāja viņam pēdas un teica patīkamus vārdus. Tad Nārada Muni teica Mahārādžam Indrasēnam: “Valdniek, vai tavas valsts septiņas varenības attīstās? Vai tavs prāts ir pastāvīgi nodarbināts ar domām par sava pienākuma pienācīgu izpildi? Vai tu arvien vairāk velti sevi kalpošanai Visaugstajam Kungam Šrī Višnu?”
Valdnieks atbildēja: “Visdiženākais viedais, ar tavu žēlastību viss rit gana labi. Šodien tikai tavas klātbūtnes dēļ visas ziedošanas valstī ir bijušas sekmīgas. Lūdzu, esi žēlsirdīgs un pastāsti, kādēļ esi mūs apmeklējis.”
Visdiženākais padievu gudrais Šrī Nārada teica: “Valdniek, tu esi lauva starp valdniekiem. Lūdzu, uzklausi manus pārsteidzošos vārdus. Kad es no Brahmalokas nolaidos uz Jamaloku, Kungs Jamarādža mani laipni sveicināja un piedāvāja pirmšķirīgu sēžamo. Kad es cildināju viņa patiesīgumu un brīnišķīgo kalpošanu Visaugstajam Kungam, es tur pamanīju tavu tēvu. Viņš ir bijis ļoti ticīgs, bet ir pirms laika pārtraucis ēkādašī dienas gavēni un tādēļ nonācis uz Jamalokas. Tavs tēvs lika man nodot tev ziņu. Viņš teica: “Māhīšmatī dzīvo valdnieks Indrasēna. Lūdzu, pasaki viņam par manu stāvokli šeit – ka savu slikto darbu dēļ es esmu spiests uzturēties Jamarādžas karaļvalstī. Lūdzu, nodod viņam šādus vārdus: “Mīļais dēls, lūdzu, gavē un daudz ziedo Indira ēkādašī dienā, lai es varu nokļūt uz debesu planētām.”” Šo ziņu es nu esmu tev atnesis, tādēļ esmu tevi apciemojis. Tev vajadzētu palīdzēt savam tēvam, tādēļ tev vajadzētu gavēt Indira ēkādašī dienā. Ar tevis iegūto labumu tavs tēvs varēs nokļūt debesīs.”
Valdnieks Indrasēna jautāja: “Diženais Nāradadžī, lūdzu, esi žēlīgs un pastāsti sīkāk, kā gavēt Indira ēkādašī dienā. Kad ir šī diena?”
Nārada Muni atbildēja: “Valdniek, lūdzu, klausies, kas pareizi jādara Indira ēkādašī dienā. Šī diena ir Āšvinas mēneša dilstošā mēnesī. Dienu pirms ēkādašī, dašamī dienā, ir agri jāceļas, jānomazgājas un ar milzīgu ticību jāgodina Dievs. Pusdienlaikā jānomazgājas tekošā ūdenī un ar ticību un lūgšanām jāziedo senčiem. Šai dienā drīkst ēst tikai vienu reizi, un naktī jāguļ uz grīdas.
Ēkādašī rītā jāiztīra mute un zobi, tad ar dziļu bhakti jāzvēr: “Šodien es neko neēdīšu un atturēšos no jebkādām patīkamām baudām. Lūdzu, lotusacainā, nemaldīgā Dieva Austākā Personība, ļauj man patverties pie Tavām lotospēdām!” Pusdienlaikā jānostājas svētā Šrī Šalagrāma-šila priekšā un ar ticību tā jāgodā pēc visiem noteikumiem un priekšrakstiem. Pēc tam jāziedo senčiem. Tālāk jāpacienā mācīti brāhmani un jāziedo viņiem pēc savām iespējām. Tad jāņem senčiem piedāvātais ēdiens, jāpasmaržo un jāpiedāvā govij. Ar vīraku un ziediem jāgodina Kungs Hrišīkēša. Visbeidzot, visa nakts jāpavada nomodā blakus Kunga Šrī Kēšavas dievībai.
Nākamās, dvādašī dienas rītā ar lielu bhakti jāgodā Šrī Hari un jāielūdz brāhmani uz krāšņiem svētkiem. Jāpacienā radinieki un tad klusumā jābauda maltīte. Valdniek, ja tu Indira ēkādašī dienā stingri pildīsi manus norādījumus un valdīsi pār savām sajūtām, tavs tēvs noteikti nokļūs Kunga Višnu mājvietā.”
Pēc šiem vārdiem Dēvariši Nārada tūlīt izgaisa skatienam.
Valdnieks Indrasēna apzinīgi izpildīja visu, ko diženais svētais bija licis. Viņš gavēja radinieku un padoto vidū. Kad dvādašī dienā viņš pārtrauca gavēni, no debesīm bira ziedi. Indrasēnas nopelnītais ieguvums atbrīvoja viņa tēvu no Jamarādžas valstības un dāvāja garīgu ķermeni. Indrasēna patiešām pats redzēja, kā tēvs Garudas mugurā devās uz Kunga Hari mājvietu. Indrasēna pēc tam valdīja bez šķēršļiem. Kad pienāca laiks, viņš nodeva valsts grožus savam dēlam un devās uz Vaikunthu.
Judhišthira, tāds diženums ir Āšvinas mēneša dilstoša mēness Indira ēkādašī dienai. Kas klausās vai lasa šo stāstu, noteikti bauda šo dzīvi, noteikti ir atbrīvots no savu slikto darbu sekām un nāves brīdī atgriezīsies mājās pie Dieva un dzīvos tur mūžīgi mūžos.”
Tā beidzas Āšvina-krišna jeb Indira ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Brahma-vaivarata Purānas.

Piezīmes

Ikviena dzīvā būtne ir individuāla, un katram individuāli jāpilnveido Krišnas apziņa, lai atgrieztos atpakaļ mājās, pie Dieva. Garuda Purānā ir teikts, ka ellē nav iespējams pilnveidot Krišnas apziņu, jo ir nepieciešams kaut nedaudz prāta miera, ko padara neiespējamu elles mokas. Ja radinieks ziedo cietēja vārdā, tas var atstāt elli un pacelties uz debesu planētām. Ja radinieks cietēja labad gavē šai ēkādašī dienā, tas nokļūst uzreiz garīgajā pasaulē.
Šrī Šalagrāma-šila ir Kunga Višnu dievība gluda, apaļa, tumša akmens izskatā. To pielūdz, lai saņemtu atbrīvi.