Loading Notikumi

« Notikumi

  • Šis notikums ir pagājis.

Guru (Vjāsa) pūrnima

27. jūlijs

Šī ir Vēdu literatūras apkopotāja Šrīlas Vjāsadēvas atnākšanas gadadiena, tādēļ nereti to sauc par Vjāsa pūrnimu. Parasti šai dienā godina guru.
Šrīmad Bhāgavatā 1.4.14. pantā ir teikts: “Kad otrais un trešais laikmets bija samainīti vietām, tad Vasu meitas Satjavatī klēpī no Parāšaras piedzima diženais gudrais [Vjāsadēva].”

Īss dzīvesstāsts

Šrī Vjāsadēva nebija parasts cilvēks, kaut arī piedzima zvejnieka meitei Satjavatī. Viņa reiz veda pāri upei Parāšara Muni. Viedais vērsās pie viņas ar neparastu lūgumu radīt no viņa dēlu. Tā pasaulē ieradās Vjāsadēva. Zēns palūdza mātei atļauju kļūt par askētu un devās mežā, pirms tam apsolot ierasties, kad mātei būs nepieciešama viņa palīdzība.
Pēc kāda laika Satjavatī apprecējās ar valdnieku Šantanu un radīja tam divus dēlus – Čitrangadu un Vičitravīrju, taču tie aizgāja no šīs pasaules, neatstājot pēcnācējus. Lai turpinātu valdnieka dzimtu, Satjavatī palūdza Vjāsadēvas palīdzību. Tā Ambikai piedzima Pāndu un Ambalīkai – Dhritarāštra. Viņu dēli Pāndu un Kauravi satikās nāvējošā cīņā Kurukšētras kaujas laukā.
Šrī Vjāsadēvas pilnais vārds ir Šrī Krišna Dvaipājana Vjāsa. Viņš ir īpašs Kunga veidols. Viņš ir pierakstījis četras Vēdas, Mahābharātu un dažas Purānas.
Šrī Vjāsadēva ieguva zināšanas no sava guru Šrī Nāradas Muni. Kali jugas sākumā radās nepieciešamība pierakstīt zināšanas, jo ļaudis degradējās un zaudēja spēju uz visiem laikiem atcerēties vienreiz dzirdēto. Šrī Vjāsadēva sistematizēja un pierakstīja vēdiskās zināšanas. Viņam palīdzēja Šrī Ganēša – viņš vienīgais spēja pierakstīt Vjāsadēvas ļoti ātri diktēto, neizlaižot ne zilbi. Pēc šī kolosālā darba Šrī Vjāsa sirdī juta neapmierinātību un netika skaidrībā ar tās cēloni. Tad viņa garīgais skolotājs Šrī Nārada Muni izskaidroja, ka Vjāsadēva nav atklājis Dieva Personību. Nārada Muni deva četrus pantus. Šrī Vjāsadēva meditēja uz tiem un sarakstīja Šrīmad Bhāgavatu – diženu un dziļu visas vēdiskās literatūras secinājumu.

Bhāgavata Purāna par Vjāsadēvu

Reiz viņš [Vjāsadēva], saulei lecot, nomazgājās Sarasvatī upē un vienatnē apsēdās, lai koncentrētos. Diženais gudrais Vjāsadēva redzēja novirzes laikmeta pienākumu veikšanā. Tas laika gaitā notiek uz zemes dažādos laikmetos neredzamu spēku dēļ. Diženais gudrais, kam bija pilnīgas zināšanas, ar pārpasaulīgo skatījumu redzēja, ka laikmeta ietekmē viss materiālais pasliktināsies. Viņš spēja saprast arī to, ka neticīgo ļaužu mūžs kļūs īsāks un skaidrības trūkuma dēļ ļaudis būs nepacietīgi. Tāpēc viņš sāka domāt, ko varētu darīt visu pakāpju un dzīves kārtu cilvēku labad.
Vjāsadēva redzēja, ka Vēdās minētie ziedojumi ir līdzeklis, ar kuru cilvēki var šķīstīt darbību. Lai vienkāršotu ceļu, viņš sadalīja vienu Vēdu četrās, lai mācītu to cilvēkiem. Sākotnējā zināšanu avota [Vēdu] četras daļas tika izveidotas atsevišķi. Vēsturiskos notikumus un patiesos stāstus, kas minēti Purānās, sauc par piekto Vēdu.
Tā diženais gudrais Vjāsadēva, kurš ir ļoti labs pret neziņas pilnajiem ļaudīm, izrediģēja Vēdas, lai tās varētu uztvert arī ne visai saprātīgi cilvēki. Diženais gudrais žēlastības pilns domāja, ka tas dos cilvēkiem iespēju sasniegt dzīves augstāko mērķi. Tāpēc viņš sieviešu, strādnieku un divreiz dzimušo draugu labad sastādīja diženo vēsturisko stāstījumu Mahābhāratu.
Ak, divkārt dzimušie brāhmani, lai gan Vjāsadēva bija darbojies visu cilvēku augstākās svētības labad, viņa prāts nebija apmierināts. Tā gudrais, kurš zināja reliģijas būtību, savā sirdī būdams neapmierināts, pie sevis noteica: “Esmu stingri sekojis visiem likumiem un tā pazemīgi godinājis Vēdas, garīgo skolotāju un ziedošanu altāri. Es arī esmu pildījis norādījumus un parādījis mācekļu pēctecības svarīgumu, izskaidrojot Mahābhāratu, ar kuru pat sievietes, šūdras un citi [divreiz dzimušo draugi] var saskatīt reliģijas ceļu. Es jūtu, ka kaut kā trūkst, lai gan man pašam ir pilnīgi viss, ko prasa Vēdas. Tas varbūt ir tāpēc, ka neesmu īpaši uzsvēris garīgo kalpošanu Dievam Kungam, kas ir dārga gan pilnīgajām būtnēm, gan nekļūdīgajam Dievam Kungam.”
Kā iepriekš tika minēts, Nārada sasniedza Krišna-dvaipājana Vjāsas mītni Sarasvatī upes krastā tieši tad, kad Vjāsadēva nožēloja savus trūkumus.
Redzot Šrī Nāradas svētīgo ierašanos, Šrī Vjāsadēva pazemīgi piecēlās un godināja viņu ar tādu pašu cieņu, kā būtu godinājis radītāju Brahmādžī.
Gudrais starp padieviem [Nārada] ērti apsēdās un smaidot uzrunāja riši starp brāhmaniem [Vēdavjāsu]. Uzrunājot Vjāsadēvu, Parāšaras dēlu, Nārada jautāja: “Vai tu esi apmierināts, nosaucot ķermeni un prātu par sevis apzināšanās mērķiem? Tavi jautājumi bija pilnīgi, un tu arī labi mācījies. Tu, bez šaubām, esi paveicis lielu un brīnišķīgu darbu, sagatavodams Mahābhāratu, kurā sīki izskaidrotas visu veidu Vēdu pantu nozīmes. Tu esi pilnīgi apskatījis jautājumus par bezpersonisko Brahmanu, kā arī zināšanas, ko tas dod. Kādēļ tev, par spīti tam visam, vēl jābēdājas un jādomā, ka neesi kaut ko paveicis, mans dārgais prabhu?”
Šrī Vjāsadēva sacīja: “Viss, ko tu teici par mani, ir tiesa. Tomēr, neskatoties uz to visu, es nevaru rast mieru. Tāpēc, lūdzu, saki, kāds ir manas neapmierinātības pamats; tavām zināšanām nav gala, jo tavs tēvs ir pašdzimušais [Brahma, kuram nav pasaulīga tēva vai mātes]. Mans kungs! Tu zini visus noslēpumus, jo godini materiālās pasaules radītāju un iznīcinātāju un garīgās valstības uzturētāju, sākotnējo Dieva Personību, kurš stāv pāri trijām materiālās dabas īpašībām. Tu vari ceļot pa visām trijām pasaulēm kā saule un ieiet ikviena iekšienē kā gaiss. Šajā ziņā tu līdzinies visu caurstrāvojošajai Virsdvēselei. Tāpēc, lūdzu, atrodi, kāds ir mans trūkums, par spīti tam, ka esmu gremdējies pārpasaulībā un stingri ievēroju priekšrakstus un zvērestus.”
Šrī Nārada sacīja: “Patiesībā tu nemaz neesi sludinājis cildeno un neaptraipīto Dieva Personības slavu. Filozofija, kas neapmierina Dieva Kunga pārpasaulīgos jutekļus, uzskatāma par nevērtīgu. Lai gan tu, diženais gudrais, esi ļoti plaši aprakstījis četrus principus, kas sākas ar reliģisko darbību, tu neesi runājis par Augstākās Personības Vāsudēvas slavu. Dievs Kungs viens pats var šķīstīt visa Visuma gaisotni, un vārdus, kas neapraksta Viņa godību, svētie uzskata par svētceļojuma vietu vārnām. Pilnīgās būtnes mājo pārpasaulīgajā valstībā, tāpēc viņas par tādiem vārdiem nepriecājas. No otras puses, tie darbi, kas pilni Visaugstā Kunga vārda, slavas, veidola, rotaļu utt. pārpasaulīgās godības aprakstu, ir pavisam citādi, tie ir pilni pārpasaulīgu vārdu, kas teikti, lai pilnīgi pārveidotu šīs pasaules maldinātās civilizācijas grēcīgo dzīvi. Šos pārpasaulīgos darbus, pat ja tie ir nepilnīgi sacerēti, klausās, dzied un atzīst šķīsti un viscaur godīgi ļaudis. Sevis izpratnes zināšanas, pat ja tās ir brīvas no visa materiālā, nav īpaši vērtīgas, ja tajās nav priekšstata par Nekļūdīgo [Dievu]. Kāda tad ir jēga auglīgai darbībai, kas pēc savas dabas sagādā ciešanas no sākuma līdz galam un ir pārejoša, ja tā netiek izmantota, lai garīgi kalpotu Dievam Kungam? Ak, Vjāsadēva, tavs redzējums ir pilnīgs. Tava labā slava ir nevainojama. Tu esi stingrs zvērestos un vienmēr patiess. Tāpēc tu transā vari apcerēt Dieva Kunga spēles, lai ļaudis varētu atbrīvoties no materiālajām važām. Ja tu vēlies ko aprakstīt šķietami šķirti no Dieva Kunga, tad tas tikai rada dažādus veidolus un vārdus, kas satrauc prātu, gluži kā vējš svaida laivu, kurai nav patvēruma. Cilvēki dabiski tiecas baudīt, un tu esi aicinājis viņus to darīt reliģijas vārdā. Tas patiešām ir nosodāmi un nesaprātīgi. Tavu norādījumu vadīti, viņi tā darbosies reliģijas vārdā un nedomās par aizliegumiem. Visaugstais Kungs ir bezgalīgs. Tikai ļoti prasmīga personība, kura atsacījusies no darbības, kas vērsta uz materiālu laimi, ir cienīga izprast šīs garīgās vērtības. Tāpēc Tavai Augstībai jāparāda pārpasaulīgās attīstības ceļš tiem, kas materiālās pieķeršanās dēļ neatrodas tik labā stāvoklī, un to var izdarīt, aprakstot Visaugstā Kunga pārpasaulīgo darbību. Ja cilvēks, kas pametis materiālo nodarbošanos un garīgi kalpo Dievam Kungam, reizēm krīt brieduma trūkuma dēļ, tad neveiksme viņam nedraud. No otras puses, nebhakta, kas pilnībā veic pienākumu, neko neiegūst. Cilvēkiem ar īstenu saprātu un filozofiskām tieksmēm jācenšas sasniegt tikai to mērķi, kas nav gūstams, izstaigājot Visumu no augstākās planētas [Brahmalokas] līdz zemākajai planētai [Pātālai]. Kas attiecas uz laimi, ko dod jutekļu baudas, tad tā nāk pati par sevi laika gaitā, tāpat kā ar laiku mēs saņemam ciešanas, kaut arī tās nevēlamies. Mans dārgais Vjāsa, lai gan reizēm Kunga Krišnas bhakta tādu vai citādu iemeslu dēļ krīt, viņš noteikti nenonāk materiālajā esamībā kā citi [auglīgā darba darītāji utt.], jo tas, kas reiz nobaudījis Dieva Kunga lotospēdu garšu, var tikai atcerēties šo ekstāzi atkal un atkal. Visaugstais Kungs, Dieva Personība, pats ir šis Visums, tomēr Viņš atrodas ārpus tā. Vienīgi no Viņa ir izplūdusi šī kosmiskā izpausme, Viņā tā atrodas un ieiet pēc iznīcināšanas. Tu to visu zini. Es tikai izdarīju kopsavilkumu. Tavas Augstības redzējums ir pilnīgs. Tu pats spēj iepazīt Dieva Personību, Virsdvēseli, jo esi Dieva Kunga pilnīgā daļa. Lai gan tu nekad nedzimsti, tu esi atnācis uz zemi, lai nestu svētību cilvēkiem. Tāpēc, lūdzu, skaidrāk apraksti Dieva Augstākās Personības Šrī Krišnas pārpasaulīgās rotaļas. Mācīti cilvēki ir neapšaubāmi secinājuši, ka zināšanu izkopšanas, t.i., askēžu, Vēdu apguves, ziedošanas, himnu dziedāšanas un dāvanu došanas, nekļūdīgais un augstākais mērķis ir pārpasaulīgi stāstījumi par Dievu Kungu, kuru apraksta vislabākā dzeja.
Ak, Muni, iepriekšējā laikmetā es biju kādas kalpones dēls. Mana māte kalpoja brāhmaniem, kuri bija vēdāntas principu sekotāji. Kad četru lietus sezonas mēnešu laikā brāhmani dzīvoja kopā, tad es viņiem kalpoju. Lai gan šie vēdāntas sekotāji pēc dabas bija vienādi pret visiem, viņi svētīja mani ar bezcēloņu žēlastību. Kas attiecas uz mani, pat būdams zēns, es pratu savaldīties un neaizrāvos ar spēlēm. Turklāt es nebiju nerātns un nerunāju vairāk, kā vajadzīgs. Reiz ar šo brāhmanu atļauju es paņēmu viņu ēdienu pārpalikumus un tādā veidā tūlīt atbrīvojos no visiem grēkiem. Tā darbojoties, es šķīstīju sirdi, un mani sāka pievilkt pati pārpasaulnieku daba. Ak, Vjāsadēva, šajā sabiedrībā ar diženo vēdāntistu žēlastību es varēju klausīties, kā viņi apraksta Kunga Krišnas pievilcīgo darbību. Es uzmanīgi klausījos par Dieva Personību, un tas man ar katru brīdi patika arvien vairāk un vairāk. Ak, diženais gudrais, sajutis Dieva Personības garšu, es varēju klausīties par Viņu ar nesatricināmu uzmanību. Un, kad šī garša pieauga, es apjēdzu, ka tikai neziņā esmu pieņēmis rupjos un smalkos pārklājumus, jo pārpasaulīgs ir gan Dievs Kungs, gan arī es. Tā divos gadalaikos, lietus periodā un rudenī, man bija izdevība klausīties, kā šie gudrie, diženās dvēseles, pastāvīgi daudzina tīro Kunga Hari slavu. Mana garīgā kalpošana sāka plūst kā straume, un izzuda kaislības un neziņas pārklājumi. Es biju ļoti pieķēries gudrajiem; biju labs un, kalpojot viņiem, atbrīvojos no visiem grēkiem. Sirdī es cieši ticēju viņiem. Es biju pakļāvis jutekļus un stingri sekoju gudrajiem ar ķermeni un prātu. Bhakti-vēdāntas, kuri ir ļoti labi pret nabadzīgām un sirsnīgām dvēselēm, aiziedami pastāstīja man visnoslēpumainākos jautājumus, kurus māca pati Dieva Personība. Ar šīm noslēpumainajām zināšanām es skaidri sapratu, kā visu ietekmē radītāja, uzturētāja un visa iznīcinātāja Kunga Šrī Krišnas enerģija. Kas to zina, tas var atgriezties pie Dieva Kunga un redzēt Viņu vaigu vaigā.
Ak, Brāhman Vjāsadēva, gudrie ir secinājuši, ka vislabākās zāles pret visām raizēm un ciešanām ir darbības veltīšana kalpošanā Visaugstajam Kungam, Dieva Personībai [Šrī Krišnam]. Ak, labā dvēsele! Vai tad līdzeklis, ko pielieto ārstnieciskos nolūkos, neārstē slimību, kuru pats radījis? Tādējādi, kad cilvēks visus darbus veltī, lai kalpotu Dievam Kungam, tad tā pati darbība, kas radījusi pastāvīgu verdzību, kļūst par darbības koka iznīcinātāju. Jebkurš darbs, kas šajā mūžā tiek veikts Dieva Kunga iepriecināšanai, ir bhakti-joga jeb pārpasaulīgā, mīlestības pilnā kalpošana Dievam Kungam, un tas, ko sauc par zināšanām, ir tikai papildinājums. Pildot pienākumus saskaņā ar Dieva Augstākās Personības Šrī Krišnas gribu, cilvēks pastāvīgi atceras Kungu, Viņa vārdus un īpašības. Daudzināsim Vāsudēvas, kā arī Viņa pilnīgo izvērsumu Pradjumnas, Anirudhas un Sankaršanas slavu. Dieva Augstākajai Personībai Višnu nav materiāla veidola, un, kas Viņu godina pārpasaulīgās skaņas veidā, ir patiesi redzīgs.
Ak, brāhman! Visaugstais Kungs Krišna man vispirms piešķīra pārpasaulīgās zināšanas par Kungu, kā tās mācītas Vēdu noslēpumainākajās daļās, tad garīgo varenību un pēc tam tuvu kalpošanu Kungam dziļā mīlestībā. Tev ir plašas Vēdu zināšanas tāpēc, lūdzu, apraksti Visvarenā Kunga darbību. Tādā veidā tu piepildīsi diženo mācīto cilvēku ilgas un atvieglosi parasto ļaužu ciešanas, jo ļaudis pastāvīgi mokās materiālajā pasaulē. Patiešām nav cita ceļa, kā izkļūt no šīm ciešanām.”
To pateicis Vjāsadēvam, Šrīla Nārada Muni atvadījās un, skandinot vīnu, devās tur, kur vēlējās. (Šrīmad Bhāgavāta 1.4.15.-1.6.37.)

Avoti: http://harekrishnacalendar.com
http://audioveda.ru/author?id=32