Loading Notikumi

« Notikumi

Apara ēkādašī diena. Pārtraukt 04:40 – 10:27

30. maijs

Apara ēkādašī stāsts

Mahārādža Judhišthira teica: “Džanārdana, kā sauc ēkādašī dienu, kas ir Džjēšthas mēneša (maijs-jūnijs) dilstošā mēnesī? Es vēlos no Tevis dzirdēt par šīs svētās Hari dienas diženumu. Lūdzu, izstāsti man visu.”
Kungs Šrī Krišna teica: “Valdniek, tavs jautājums ir brīnišķīgs, jo atbilde dos labumu visai cilvēcei. Šī ēkādašī diena ir tik cildena un labu dodoša, ka dzēš pat vislielākos grēkus. Izcilais valdniek, šo bezgalīgi labvēlīgo dienu sauc par Apara ēkādašī. Kas gavē šajā dienā, tas kļūst slavens visā Visumā. Tā iznīcina brāhmana, govs un embrija nogalināšanas grēku, zaimošanas grēku un grēku no mīlēšanās ar cita vīra sievu.
Valdniek, visgrēcīgākie ir tie, kas pauž nepatiesus apgalvojumus: kas lišķīgi vai izsmejoši slavē citus, kas mānās, sverot uz svariem, kas nepilda savas varnas un āšrama pienākumus (piemēram, sauc sevi par brāhmanu vai nepareizi skaita Vēdu mantras), kas raksta savus svētos rakstus, kas apkrāpj citus, kas nekvalificēti nodarbojas ar astroloģiju, kas krāpjas grāmatvedības uzskaitē, kas izliekas par ājurvēdisku ārstu. Viņi visi ir tikpat slikti kā tie, kas liecinot saka nepatiesību, un visi kā viens nonāks ellē. Taču, ja šādi grēcinieki gavē Apara ēkādašī dienā, tad ar to pietiek, lai viņi atbrīvotos no savu slikto darbu sekām.
Kaujinieki, kas nepilda savu pienākumu un bēg no kaujas lauka, nonāk briesmīgā ellē. Bet, Judhišthira, pat tādi krituši kšatriji var gavēt Apara ēkādašī dienā un atbrīvoties no ļoti liela soda, un nonākt debesīs.
Bhakta kļūst par lielu grēcinieku, kad pēc apmācības pie garīgā skolotāja viņš tam uzgriež muguru un novēršas no norādījumu pildīšanas. Tādam bhaktam ir jācieš mūžīgs sods. Taču pat tāds nelietis var gavēt Apara ēkādašī dienā un tā nokļūt garīgajā pasaulē.
Valdniek, Apara ēkādašī diženums ar to nebeidzas. Es uzskaitīšu dievbijīgas darbības, kuras visas kopā dod tādu pašu rezultātu kā Apara ēkādašī dienas gavēnis. Tās ir: trīs peldes ik dienas Puškara-kšētrā Kārtikas mēnesī (oktobris-novembris); pelde pie Prajāgas Māghas mēnesī (janvāris-februāris), kad Saule ir Mežāža zīmē; kalpošana Kungam Šivam Vārānāsī Šiva-rātras laikā; ziedošana saviem senčiem Gajā; pelde svētajā upē Gautamī, kad Jupiters šķērso Lauvas zīmi; Kunga Šivas apmeklēšana Kedarnāthā, Kunga Badrināthas apmeklēšana, kad Saule ir Ūdensvīra zīmē; pelde un govju, ziloņu un zelta ziedošana, kad virs Kurukšētras ir Saules aptumsums. Ieguvums no visiem šiem dievbijīgajiem darbiem kopā ir iegūstams ar Apara ēkādašī dienas gavēni. Tāpat šī diena dod labumu, kas līdzvērtīgs grūtas govs, zelta un auglīgas zemes ziedošanai.
Tēlaini izsakoties, Apara ēkādašī ir kā cirvis, kas nocērt biezu slikto darbu mežu, tā ir kā uguns, kas viegli sadedzina grēkus, tā ir kā saule, kas izkveldē ļaundarības, tā ir kā lauva, kas pielavās rāmam bezdievības briedim. Judhišthira, tam, kas baidās no seniem un jauniem grēkiem, Apara ēkādašī dienā ir jāgavē no visas sirds. Kas negavē, tam vēlreiz jādzimst materiālajā pasaulē kā burbulim jūrā vai kā skudrai pūznī.
Tāpēc ikvienam ar ticību jāgavē svētajā Apara ēkādašī dienā un jāgodā Dieva Augstākā Personība, Šrī Trivikrama. Kas tā dara, tas atbrīvojas no visiem saviem grēkiem un nonāk Kunga Višnu mājoklī.
Bharata, visas cilvēces labad es esmu aprakstījis svētās Apara ēkādašī dienas svarīgumu. Ikviens, kas lasa vai klausās šo stāstu, tiek atbrīvots no visiem grēkiem.”
Tā beidzas Džjēštha-krišna jeb Apara ēkādašī slavinājums, ko Vridžavāsī ir pārstāstījis no Brāhmanda Purānas.

Piezīmes

Puškara kšētra atrodas Indijas rietumos. Tā ir vienīgā vieta uz Zemes, kur ir atrodams Kunga Brahmas templis.
Vēdās ir teikts: “Cilvēka ķermenis ir kā burbulis ūdenī.” Ūdenī rodas neskaitāmi burbuļi un pēc mirkļa pārplīst. Ja neizmanto reto iespēju būt cilvēka ķermenī un nekalpo Dieva Augstākajai Personībai Šrī Krišnam, viņa dzīvei nav lielākas vērtības un pastāvīguma kā burbulim ūdenī. Tādēļ Kungs iesaka kalpot viņam, gavējot Apara ēkādašī dienā. Šrīla Prabhupāda Šrīmad Bhāgavatā (2.1.4.skaidrojumos) raksta: “Lielajā materiālās dabas okeānā viens pēc otra nāk laika viļņi, un mūsu tā saucamā dzīve ir kā burbuļi viļņu putās. Mēs domājam, ka šie burbuļi esam mēs paši, ka tie ir mūsu sieva, bērni, sabiedrība, mūsu valsts iedzīvotāji. Neko nezinot par patību, mēs kļūstam par tumsības upuriem un izniekojam vērtīgās cilvēka dzīves iespējas, velti meklējot pastāvīgu stāvokli, kādu materiālajā pasaulē sasniegt nav iespējams.”